izvirzīt
Lietojuma biežums :
izvirzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
izvirzītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izvirzītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
2.Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
2.2.Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
2.3.Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
2.4.Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) — par augiem.
3.Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
3.1.Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
3.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Vairāk nekā parasti izveidojies (piemēram, uz priekšu, uz āru) — par ķermeņa daļām.
3.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties4.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
5.Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
Saistītās nozīmesizraudzīt, izlasīties, noskatīt, izmeklēt.
5.1.Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
6.Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
7.joma: matemātika Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri