mantot
Lietojuma biežums :
mantot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iegūt mantojumu.
PiemēriPirms kāda laiciņa viņi bija mantojuši nelielo pansiju pie jūras un ieguvuši daudz jaunu draugu.
Saistītās nozīmes
2.Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
Piemēri— Varbūt tieši tādu kaislību mantojis no mātes Konrāds?
Saistītās nozīmes
2.1.Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
PiemēriAugstāko amatu bišu un skudru sabiedrībā vienmēr ieņem mātīte, un arī krodzinieces manto savu nodarbošanos no mātes puses.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiMantota sistēma.
Avoti: LLVV, D3, T
Korpusa piemēri:šeit