melša
Lietojuma biežums :
melša kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melša | melšas |
| Ģen. | melšas | melšu |
| Dat. | melšai | melšām |
| Akuz. | melšu | melšas |
| Lok. | melšā | melšās |
melša kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melša | melšas |
| Ģen. | melšas | melšu |
| Dat. | melšam | melšām |
| Akuz. | melšu | melšas |
| Lok. | melšā | melšās |
1.Melis; arī pļāpa.
Saistītās nozīmesmelsis.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
melis1 — Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
melkulis1 — Melis.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
pūtējs6 — Cilvēks, kas stāsta ko aplamu.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
2.novecojis; formā: sieviešu dzimte; parasti formā: daudzskaitlis Tenkas, baumas; arī meli.
Saistītās nozīmesmelšas, klača, ļaras, baumas, grābšļi, gvelžas.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
melšas1 — Tenkas.
klača1 — Tenka.
ļaras1 — Tenkas.
baumas1 — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.
grābšļi2 — Tenkas; pļāpas.
gvelžas1 — Tenkas.
izdomas1 — Tenkas, baumas.
ļerbas1 — Tenkas, tukšas runas.
ļezgas1 — Tenkas, runas.
pasakas1 — Pļāpas; tenkas.
paudas1 — Tenkas, baumas.
pļāpas1 — Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
pļeras1 — Tenkas.
salasas2 — Pļāpas, baumas.
tārmasas1 — Pļāpas, tukšas runas.
nevalodas1 — Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
ļegatas1 — Tenkas, klačas.
tergavas1 — Pļāpāšana, tenkošana.
tenkas1 parasti formā: daudzskaitlis — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melšu, ka Gaida ir mana māsa, esmu atbraukusi ciemos no Rīgas.
- Tas jūsu noraujamais pīkst un smird arī, pa taisno cauri sienai, – Roze melšas.
- Kādā Bābeles torņa bēniņos atrastā manuskriptā reiz tiku lasījis socioloģisku pētījumu, ka aktiera mūžu kā brīnišķa liesma apvij baumas, aprunas, melšas, gvelžas, ļaras, tenkas un klačas.
- Mēs paši – daļa no laika, Un to sevī nesam, Bet, kādi mēs nebūtu melšas un melši, Pienāk reiz tādas naktsmājas, Kurās mēs domājam, Nevis – kas kļuvuši esam, Bet – no kā esam cēlušies.
- Labi, ko nu melšu.