miltīt3
miltīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | miltīju | miltījam | miltīju | miltījām | miltīšu | miltīsim |
| 2. pers. | miltī | miltījat | miltīji | miltījāt | miltīsi | miltīsiet, miltīsit |
| 3. pers. | miltī | miltīja | miltīs | |||
Pavēles izteiksme: miltī (vsk. 2. pers.), miltījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: miltījot (tag.), miltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: miltītu
Vajadzības izteiksme: jāmiltī
Ātri skriet.
Saistītās nozīmesdrāzties, nesties, diegt, likt.
Saistītās nozīmes
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nepievērsdams viņam nekādu uzmanību, Herberts piegāja pie Danas, sagrāba viņu kā cīkstonis un nogāza karstajās miltīs.