vilkties
Lietojuma biežums :
vilkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.sarunvaloda Lēnā gaitā iet.
Saistītās nozīmescibināt, iet, kukšot, cipāt, skriet, drāzties.
1.1.Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
Stabili vārdu savienojumiVilkties pie vēja.
1.2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Iet, nākt.
2.Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā — par ķermeņa daļu).
2.1.parasti kopā ar: "pirkstiem" Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
2.2.Parādīties, veidoties (sejā) — par grumbām, grimasēm u. tml.
2.3.Būt — piemēram, par grumbām sejā.
3.Refl. → vilkt1; tikt vilktam (par priekšmetiem).
3.1.Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā — piemēram, par priekškaru).
3.2.Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
4.Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
5.Ilgt, norisināties (parasti lēni) — par darbību, procesu.
Saistītās nozīmes
5.1.Ilgt, ritēt (parasti lēni) — par laiku, laikposmu.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiVelkas kā mēris. Vilkties (arī ievilkties, stiepties) garumā. Vilkties (arī rauties) kamolā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri