murmulēt
Lietojuma biežums :
murmulēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.sarunvaloda, transitīvs Murmināt; neskaidri runāt.
Saistītās nozīmesmurdēt, murināt, murkšķināt, murmināt, bubināt.
Tulkojumimurmur, mutter, grumble, croak.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri