noklāt
Lietojuma biežums :
noklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
2.Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
2.1.Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās dalās).
2.2.Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
2.3.Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
3.Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.1.Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
4.Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
5.parasti formā: trešā persona Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) — par (kā) kārtu.
Saistītās nozīmes
5.1.Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) — par augiem, to daļām.
5.2.Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri