prātuļot
Lietojuma biežums :
prātuļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | prātuļoju | prātuļojam | prātuļoju | prātuļojām | prātuļošu | prātuļosim |
| 2. pers. | prātuļo | prātuļojat | prātuļoji | prātuļojāt | prātuļosi | prātuļosiet, prātuļosit |
| 3. pers. | prātuļo | prātuļoja | prātuļos | |||
Pavēles izteiksme: prātuļo (vsk. 2. pers.), prātuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: prātuļojot (tag.), prātuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prātuļotu
Vajadzības izteiksme: jāprātuļo
Prātot.
PiemēriKo tur vairs galvu lauzīt un prātuļot?
Piemēri
- Ko tur vairs galvu lauzīt un prātuļot?
- Tā es prātuļoju pa ceļam uz mājām gaišā sestdienas rītā.
- Tāpēc beidziet prātuļot un salīdzināt deju skolotājus ar fotogrāfiem, frizieriem un sētniekiem.
Saistītās nozīmesdomāt, spriest, prātot, punktierēt, funktierēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
domāt1 intransitīvs — Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
spriest1 — Veidot spriedumu (1).
prātot1 — Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
punktierēt1 — Prātot, gudrot.
funktierēt1 — Domāt; plānot.
štukot1 — Gudrot, domāt.
gudrot1 — Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
Hiponīmi
apdomāt1 — Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apgudrot1 — Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
apsvērt1 — Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
atrisināt2 — Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
izdomāt1 — Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
izspriest1 — Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
padomāt1 — Neilgu laiku, mazliet domāt.
pārlikt4 — Pārdomāt (1).
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit