raibītājs
raibītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raibītājs | raibītāji |
| Ģen. | raibītāja | raibītāju |
| Dat. | raibītājam | raibītājiem |
| Akuz. | raibītāju | raibītājus |
| Lok. | raibītājā | raibītājos |
Pūšļotājs, kaktu ārsts.
Saistītās nozīmeskaktu ārsts, brīnumārsts, kaktu dakteris.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaktu ārsts1 — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.
brīnumārsts1 — Pūšļotājs; vārdotājs.
kaktu dakteris1 — Dziednieks.
kaktārsts1 — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
pūšļotājs1 — Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
vārdnieks1 — Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
riebējs1 — Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
Hiponīmi
glābējs3 apvidvārds — Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
spaidītājs1 — Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
Hiperonīmi
ārsts1 — Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
dakteris1 — Ārsts.
Aptuvenie sinonīmi
Avoti: LE