vārdotājs

Lietojuma biežums :

vārdotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

vārdotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

1.joma: etnogrāfija Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.

Saistītās nozīmesraibītājs, kaktu ārsts, brīnumārsts.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

raibītājs₁ — Pūšļotājs, kaktu ārsts.

kaktu ārsts₁ — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.

brīnumārsts₁ — Pūšļotājs; vārdotājs.

kaktu dakteris₁ — Dziednieks.

kaktārsts₁ — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.

pūšļotājs₁ — Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.

vārdnieks₁ — Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.

riebējs₁ — Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.

pūtējs₅ apvidvārds — Pūšļotājs.

Hiponīmi

glābējs₃ apvidvārds — Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.

spaidītājs₁ — Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).

Hiperonīmi

ārsts₁ — Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.

dakteris₁ — Ārsts.

Aptuvenie sinonīmi

labdaris₃ novecojis — Senāk burvis, kas spēja ārstēt ("pieburt labu").

2.sarunvaloda Darītājs → vārdot₂.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.