spaidītājs

Lietojuma biežums :

spaidītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

spaidītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).

Saistītās nozīmesvārdnieks, kaktu dakteris, pūtējs, raibītājs.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

brīnumārsts₁ — Pūšļotājs; vārdotājs.

kaktārsts₁ — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.

kaktu ārsts₁ — Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.

kaktu dakteris₁ — Dziednieks.

pūšļotājs₁ — Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.

pūtējs₅ apvidvārds — Pūšļotājs.

raibītājs₁ — Pūšļotājs, kaktu ārsts.

riebējs₁ — Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.

vārdnieks₁ — Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.

vārdotājs₁ joma: etnogrāfija — Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.

Avoti: ĒiV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Noticēt, ka mēs neesam tikai pogu spaidītāji šeit!
– Danču placis viņām ir galvenā vieta, kur kādu spaidītāju priekš sevis nomakšķerēt.
Nu, domājiet, draugi, drusku ar savām smadzenēm, neesiet tikai pogu spaidītāji!
Kolēģi, lūdzu, neesiet podziņu spaidītāji!
Tāpat arī krūšu spaidītājiem ir jābūt pilngadīgiem, turklāt īsi pirms procedūras viņiem ir jāsterilizē rokas.