rēķināt
Lietojuma biežums :
rēķināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
reiķināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.intransitīvs Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
Saistītās nozīmessasummēt, saskaitīt, atņemt.
Stabili vārdu savienojumiRēķināmā mašīna. Rēķināt galvā.
1.1.transitīvs Risināt (matemātisku uzdevumu).
2.transitīvs Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
Saistītās nozīmesizrēķināt, aprēķināt, izkalkulēt, sarēķināt.
2.1.Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
3.transitīvs Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
Saistītās nozīmesaprēķināt, štukot, punktierēt, prātot, spriest.
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri