saprāts
Lietojuma biežums :
saprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
PiemēriViņa mute izkalta, skatiens aizmiglojās, saprāts aptumšojās, kājas saļodzījās...
Saistītās nozīmessapraša, jēga.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu). Veselais saprāts.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit