slimība
Lietojuma biežums :
slimība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slimība | slimības |
| Ģen. | slimības | slimību |
| Dat. | slimībai | slimībām |
| Akuz. | slimību | slimības |
| Lok. | slimībā | slimībās |
1.Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
PiemēriNē, es nedrīkstu domāt par kaut kādām slimībām.
Piemēri
- Nē, es nedrīkstu domāt par kaut kādām slimībām.
- Aizmirsusi slimību, piecēlos no gultas un pilnīgā neizpratnē jautāju:
- Kā jau katrai slimībai, jāmeklē cēloņi, nevis simptomi.
- Mana slimība bija izgaisusi.
Saistītās nozīmeskaite, vaina, vājums, vārdzība, znārbe, sērdzība.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaite1 — Slimība.
vaina3 — Slimība, kaite.
vājums2 — Vispārināta īpašība → vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vārdzība1 — Slimība.
znārbe1 — Kāda kaite, slimība; znārba.
sērdzība1 — Sērga, slimība.
slimums1 — Slimība.
slimējiens1 — Slimība.
liga2 — Slimība.
znērba1 — Kāda kaite, slimība, ēde; znārba.
znārba1 — Kāda kaite, slimība.
neveselība1 — Slimība.
slimaguļa1 — Slimība.
knudze1 — Kāda slimība.
krikšķis2 — Kāda slimība.
uzpūta3 — Kāda slimība.
aizgaita2 — Slimība.
ēdoksnis5 — Kāda slimība.
pēkši1 — Kāda slimība.
zaraza1 — Slimība.
Antonīmi
veselība1 — Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
Hiponīmi
epidēmija1 — Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
sērga1 — Slimība, parasti infekcioza; arī epidēmija.
sirgums1 — Slimība (parasti ilgstoša).
vedene4 — Kāda slimība, kas noved līdz nāvei.
Hiperonīmi
klimaža1 — Nepatikšanas, ķeza; slimība.
klimza1 — Nepatikšanas, ķeza; slimība.
krāma1 — Liksta, nelaime, slimība.
neiztikšana1 — Nelaime, liksta; slimība.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Būt stāvoklī: slimot1 — Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Stabili vārdu savienojumiBērnu slimības. Čūlas slimība. Dauna slimība.
Stabili vārdu savienojumi
- Bērnu slimības vārdkoptermins — slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
- Čūlas slimība vārdkoptermins — hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- Dauna slimība; daunisms joma: medicīna — oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- Garīga slimība vārdkoptermins — psihiska slimība.
- Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) — būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulties (arī nogulties) slimības gultā; nogulties slimības gultā — saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Iedzimta slimība vārdkoptermins — slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Infekcijas slimības vārdkoptermins — slimības, ko izraisa mikroorganismi.
- Jūras slimība vārdkoptermins — slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
- Kesona slimība vārdkoptermins; joma: medicīna — dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Miega slimība frazēma — beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi.
- Nelaba slimība (arī kaite) sarunvaloda — 1. Smaga, grūta slimība.2. Venēriska slimība.
- Nervu slimības vārdkoptermins — slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) frazēma — slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
- Profesionāla slimība vārdkoptermins — slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- Seksuāli transmisīvās slimības vārdkoptermins — infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
- Sieviešu slimības vārdkoptermins; joma: medicīna — slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- Slēptais slimības periods; apslēptais slimības periods — laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa vārdkoptermins — dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- Slimības nauda vārdkoptermins — algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- Slimības pabalsts vārdkoptermins — samaksa, ko darbinieks saņem slimības gadījumā.
- Slimības vēsture vārdkoptermins — medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- Staru slimība vārdkoptermins — komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- Vīrusu slimības vārdkoptermins — slimības, ko izraisa vīrusi; vīrusslimības.
1.1.Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
PiemēriSastāvējies gaiss pievilina augu kaitēkļus un veicina augu slimības.
Piemēri
- Sastāvējies gaiss pievilina augu kaitēkļus un veicina augu slimības.
Saistītās nozīmesveselība, trūda.
Saistītās nozīmes
Antonīmi
veselība1.1 — Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Būt stāvoklī: slimot1.1 — Būt slimam - par augiem.
Stabili vārdu savienojumiAutoimūnā slimība. Izdzīt slimību; izdzīt kaiti. Jurīša slimība.
Stabili vārdu savienojumi
- Autoimūnā slimība — slimība, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- Izdzīt slimību; izdzīt kaiti sarunvaloda — panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
- Jurīša slimība apvidvārds, idioma — saka, ja bērns niķojas.
Avoti: TWN, LLVV, KnV
Korpusa piemēri:šeit