smiekli | Tēzaurs

smiekli

smiekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlis

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	smiekls	smiekli
Ģen.	smiekla	smieklu
Dat.	smieklam	smiekliem
Akuz.	smieklu	smieklus
Lok.	smieklā	smieklos

smieklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	smieklis	smiekļi
Ģen.	smiekļa	smiekļu
Dat.	smieklim	smiekļiem
Akuz.	smiekli	smiekļus
Lok.	smieklī	smiekļos

1.Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.

Saistītās nozīmessmejas, smejams.

Stabili vārdu savienojumiIzspiest smieklu. Locīties smieklos.

Tulkojumilaugh.

1.1.pārnestā nozīmē; formā: daudzskaitlis Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).

1.2.apvidvārds; formā: vienskaitlis Joks.

2.sarunvaloda; formā: vienskaitlis Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks, sīkums.

2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Niecīgs, arī nenozīmīgs.

Stabili vārdu savienojumiSmiekla (arī nieka) nauda.

Stabili vārdu savienojumiIzplūst smieklos. Nav pa vienam smieklam; ne pa vienam smieklam.

Avoti: LLVV, KiV, ViV

Korpusa piemēri