Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ņ.
Atrasts vārdos (145):
- Ņ:1
- Ņega:1
- Ņeja:1
- Ņema:1
- Ņepa:1
- Ņeri:1
- Ņeva:1
- Ņica:1
- Ņini:1
- Ņiva:1
- Ņuja:1
- Ņūkī:1
- Ņuks:1
- Ņūri:1
- Ņūrī:1
- Ņamņa:1
- Ņeiva:1
- Ņelša:1
- Ņemča:1
- Ņemda:1
- Ņerļa:1
- Ņersa:1
- Ņisko:1
- Ņivji:1
- Ņuiva:1
- Ņukši:1
- Ņukža:1
- Ņurba:1
- Ņačana:1
- Ņagaņa:1
- Ņemana:1
- Ņešava:1
- Ņeveļa:1
- Ņežina:1
- Ņiņigi:1
- Ņižina:1
- Ņomana:1
- Ņūalma:1
- Ņuarka:1
- Ņūberi:1
- Ņūdeli:1
- Ņui-Va:1
- Ņukšas:1
- Ņūmena:1
- Ņūrosa:1
- Ņūtona:1
- Ņūtons:1
- Ņačanga:1
- Ņandoma:1
- Ņasviža:1
- Ņemčiks:1
- Ņemecki:1
- Ņerehta:1
- Ņerpāni:1
- Ņesviža:1
- Ņidzica:1
- Ņihongi:1
- Ņiigata:1
- Ņiihama:1
- Ņīrmada:1
- Ņivaids:1
- Ņivņiki:1
- Ņūbērga:1
- Ņūbērna:1
- Ņujorka:1
- Ņūkāsla:1
- Ņūporta:1
- Ņuroļka:1
- Ņūtauna:1
- Ņamupīte:1
- Ņegocins:1
- Ņeļidova:1
- Ņemaņeca:1
- Ņeveļska:1
- Ņībātora:1
- Ņičirens:1
- Ņikoļska:1
- Ņikopole:1
- Ņīradoņa:1
- Ņūolbani:1
- Ņūrivera:1
- Ņeftečala:1
- Ņegovudža:1
- Ņēklāhāza:1
- Ņemčinova:1
- Ņemodlina:1
- Ņerčinska:1
- Ņerjungri:1
- Ņesterova:1
- Ņevjanska:1
- Ņiedruška:1
- Ņikitiški:1
- Ņīreģhāza:1
- Ņīrlugosa:1
- Ņīrteleka:1
- Ņūbritena:1
- Ņūheivena:1
- Ņūlandona:1
- Ņūlondona:1
- Ņūmārkita:1
- Ņūmeksika:1
- Ņūorleāna:1
- Ņūplimuta:1
- Ņūtaunebi:1
- Ņūtonmora:1
- Ņepolomice:1
- Ņihonsjoki:1
- Ņikoļskaja:1
- Ņūaibīrija:1
- Ņūbedforda:1
- Ņūdžersija:1
- Ņūhempšīra:1
- Ņuokijervi:1
- Ņūportņūsa:1
- Ņūtonebota:1
- Ņeftegorska:1
- Ņeftekamska:1
- Ņeftekumska:1
- Ņičipurenki:1
- Ņižņekamska:1
- Ņūberiporta:1
- Ņūbransvika:1
- Ņūkāslvesta:1
- Ņūtaunārdsa:1
- Ņergesūjfalu:1
- Ņevinnomiska:1
- Ņižņeudinska:1
- Ņižņijlomova:1
- Ņižņijtagila:1
- Ņūamsterdama:1
- Ņūbraunfelsa:1
- Ņūfaundlenda:1
- Ņūprovidensa:1
- Ņūsmērnabīča:1
- Ņūtoneiklifa:1
- Ņazepetrovska:1
- Ņeftejuganska:1
- Ņūfiladelfija:1
- Ņūtonstjuarta:1
- Ņenčhenthanlha:1
- Ņižņevartovska:1
- Ņūtaunstjūarta:1
- Ņižņijnovgoroda:1
- Ņūkingmenbatlera:1
- Ņikoļska-Usurijska:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (848):
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-.
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā.
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera.
- Alamo apdzīvota vieta ASV (_Alamo_), Ņūmeksikas štata rietumu daļā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Boldvina Apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bateivija Apdzīvota vieta ASV ("Batavia"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braitona Apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērmounta Apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hadsona Apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pērlrivera Apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Potsdama Apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roja Apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Fokina Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Asarīšu ezers Asareits, ezers Ņukšu pagastā.
- Jaunmeksika ASV Ņūmeksikas štats.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
- Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bočaru Bočaru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā.
- Bočeru Bočeru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
- Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos.
- Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā.
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
- Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
- Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Mazais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, 143,5 m vjl., platība - 59,8 ha, garums - 1,7 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 9,4 m.
- Glušņaks Ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers.
- Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha
- Veseru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,3 ha.
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers.
- Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis.
- Goveiku ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 6,5 ha.
- Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha).
- Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
- Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m.
- Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers.
- Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
- Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
- Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā.
- Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha.
- Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers.
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
- Ezernieku ezers Glušņaks, ezers Ņukšu pagastā.
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis).
- Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.).
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns).
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards).
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis".
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Lielais Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā.
- Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā.
- Nukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants.
- Ņukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants.
- gaveicieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" iedzīvotāji.
- govecieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
- goveikieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
- bečerieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Bečeri" iedzīvotāji.
- Belomojki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Belomoiki" nosaukuma variants.
- Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants.
- fedorcieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Fedorki" iedzīvotāji.
- Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
- Kurnaļina Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Kurnalina" nosaukuma variants.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- listakieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Listaki" iedzīvotāji.
- Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
- Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
- novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
- ņukšānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ņukši" iedzīvotāji.
- pildānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji.
- Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Rūdava Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdova" nosaukuma variants.
- Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- stalānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stalāni" iedzīvotāji.
- stolonieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" iedzīvotāji.
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
- Viecini Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukuma variants.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
- Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
- Mazais Peisaku ezers Mazais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā.
- Vidējais ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
- Vidus ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
- Ņūtona mehānika mehānikas daļa, kurā pēta materiālu punktu sistēmas mehānisko kustību trīsdimensiju Eiklīda telpā; tās pamatā ir Ņūtona likumi.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- Teozofu biedrība mistiska sinkrētiska organizācija, kas 1875. g. dibināta Ņujorkā.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- Njasa Njasa ezers - Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang").
- ņakšinēt Ņakšināt.
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- ņārbas Ņārba.
- ņārba Ņārbas.
- ņarkšēt Ņarkstēt.
- ņarkšķēt Ņarkstēt.
- ūkņa Ņarkstīgs cilvēks vai cūka.
- ņarkšķis Ņarkstis.
- ņārkšķis Ņarkstis.
- ņirkšis Ņārkšis.
- Malāvi ezers Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā.
- Ņesviža Ņasviža, pilsēta Baltkrievijā.
- ņaudas Ņaudēšana, ņaudoņa.
- ņauvāt Ņaudēt (bērnu runā).
- ņaut Ņaudēt (kā kaķis).
- noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
- ņaugt Ņaudēt kaķu pārošanās laikā.
- knaukt Ņaudēt.
- naukšēt Ņaudēt.
- ņaukt Ņaudēt.
- ņeudēt Ņaudēt.
- ņeuvāt Ņaudēt.
- ņauga Ņaudētājs, kas vienmēr mēdz žēloties.
- ņaukšis Ņaudētājs, ņauda (2).
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- ņaudējiens Ņaudiens.
- ņaudens Ņaudiens.
- ņaudienis Ņaudiens.
- ņauras Ņaudoņa.
- atņaudēt Ņaudot atsaukties.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- saņaudēt Ņaudot iegūt, panākt vajadzīgo.
- izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas).
- uzņaudēt Ņaudot, raudot piesaukt.
- uzņaudēt Ņaudot, raudot uzmodināt.
- aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt.
- ņaudeniski Ņaudot, vaimanājot.
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs.
- ņaudīgs Ņaudulīgs.
- ņaudis Ņaudulis.
- ņaukšt Ņaukstēt.
- ņaukšiens Ņaukstiens.
- ņaukšķiens Ņaukstiens.
- ņaukšķēt Ņaukšēt.
- ņauksa Ņaukšis, ņaudētājs.
- Maltavupe Ņega, Daugavas pieteka.
- Melderupe Ņega, Daugavas pieteka.
- Norumupe Ņega, Daugavas pieteka.
- Norupīte Ņega, Daugavas pieteka.
- ņaga Ņega.
- ņēgala Ņēga.
- Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā.
- jēmējs Ņēmējs.
- jēmiens Ņēmiens.
- uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost.
- atņemt Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma).
- apjemt Ņemot atvirzīt nost.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- prestācija Ņemšanas un došanas attiecības starp grupām, savstarpēja apveltīšana ar dāvanām.
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- knapt Ņemt (bitēm) medu (no stropa).
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu, par vīru.
- vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
- ķīlāt Ņemt (ko) par ķīlu.
- lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam.
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt.
- tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot.
- lienēt Ņemt aizņēmumu.
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju).
- mekšēt Ņemt ar kādu rīku.
- ķellāt Ņemt ar roku, ķepu.
- laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
- lasīt Ņemt ārā (no kā), parasti pa vienam.
- algādžot Ņemt dienas strādniekus.
- kreditēties Ņemt kredītu (no kā).
- apļaunoties Ņemt ļaunā, apvainoties.
- grest Ņemt ļaunā, turēt aizdomās.
- izdravēt Ņemt medu (no stropiem), kāpt bites.
- kāmēt Ņemt medu no stropiem.
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- iztēvot Ņemt priekšā, norāt, izpērt.
- izdicelēt Ņemt priekšā, sabārt, sakratīt.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam.
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
- ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam.
- pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
- vairot Ņemt vērā, apdomāt, manīt.
- aizcerēt Ņemt vērā, paturēt cerībās.
- kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma.
- ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
- nemt Ņemt, noņemt.
- gābt Ņemt, raut sev, tvert.
- gābties Ņemt, raut sev, tvert.
- kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- ķēpīt Ņemt, zagt.
- žulīt Ņemt, zagt.
- jemt Ņemt.
- jimt Ņemt.
- krempt Ņemt.
- ņemtan Ņemt.
- ņemten Ņemt.
- ņemtin Ņemt.
- nimt Ņemt.
- ņimt Ņemt.
- močīties Ņemties, krāmēties.
- zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
- zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
- blancīt Ņemties.
- blancīties Ņemties.
- jimt Ņemties.
- nemties Ņemties.
- ņir Ņer.
- nergāties Ņergāties.
- ņerkšēt Ņerkstēt (1).
- ņerkšķēt Ņerkstēt (1).
- ņerkšēt Ņerkstēt (2).
- ņerkšķēt Ņerkstēt (2).
- ņerkšēt Ņerkstēt (3).
- ņerkšķēt Ņerkstēt (3).
- ņerkšēt Ņerkstēt (4).
- ņerkšķēt Ņerkstēt (4).
- kurkt Ņerkstēt; rubināt.
- nerkšēt Ņerkstēt.
- ņeršķēt Ņerkstēt.
- ņerkšķīgi Ņerkstīgi.
- ņarkstīgs Ņerkstīgs.
- ņerkšķīgs Ņerkstīgs.
- ņerkšķis Ņerkstulis.
- ņērkšt Ņerkšķēt.
- ņerkšķis Ņerkšoņa.
- ņerras Ņerru ņerrām - kaķu un suņu plēšanās raksturojums.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- ņīdrs Ņidrs.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- sniebalts Ņieburs; sniebalsts.
- sniebars Ņieburs; sniebalsts.
- sniebarsts Ņieburs; sniebalsts.
- snieburs Ņieburs; sniebalsts.
- snieburste Ņieburs; sniebalsts.
- brucīte Ņieburs.
- medurs Ņieburs.
- skotele Ņieburs.
- sniebalsts Ņieburs.
- šnorberste Ņieburs.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata").
- Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama").
- ņikšēt Ņikšķēt.
- ņīkšķēt Ņikšķēt.
- ņikstēt Ņikšķēt.
- ņīkstēt Ņikšķēt.
- ņīšķēt Ņikšķēt.
- ņiprene Ņipra ķēve.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- skadrs Ņiprs, mundrs.
- niprs Ņiprs.
- spirglis Ņiprs.
- niprums Ņiprums.
- ņirbināties Ņirbēt (1).
- ņirbināties Ņirbēt (2).
- ņirbināties Ņirbēt (3).
- ņibrēt Ņirbēt.
- virbēt Ņirbēt.
- virbināt Ņirbināt, spīdināt.
- ņirbums Ņirboņa, krāsu mirdzums.
- ņirbeklis Ņirboņa.
- ņirbulis Ņirboņa.
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- vilnīši Ņirbu vilnīši - sīki, stāvi vilnīši, kas parādās, iestājoties vieglam vējiņam.
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
- izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
- noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
- šīpņot Ņirdzīgi smaidīt; šīpļot.
- šīpļot Ņirdzīgi smaidīt.
- ņirdzības Ņirdzīgs izsmiekls.
- ņirdzīgi Ņirdzīgs.
- viebains Ņirdzīgs.
- ņirgainis Ņirga (1).
- erģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
- ērģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
- nerga Ņirga, ņirdzējs.
- nērdzējs Ņirga.
- nirga Ņirga.
- ņirgala Ņirga.
- ņirgoņa Ņirga.
- šņerglis Ņirga.
- atņirgt Ņirgājoties atbildēt.
- noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
- nirgot Ņirgāt.
- apmēdāt Ņirgāties mēdoties.
- šņirgāties Ņirgāties.
- švaiplīties Ņirgāties.
- nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- irzt Ņirgt.
- nirgt Ņirgt.
- viezt Ņirgt.
- ņirkšēt Ņirkstēt.
- ņirkšķēt Ņirkstēt.
- nirkstēt Ņirkstēt.
- niršķēt Ņirkstēt.
- ņirkšināt Ņirkstināt.
- ņirkšķināt Ņirkstināt.
- ņirkšķoņa Ņirkstoņa.
- Ņežina Ņižina, pilsēta Ukrainā.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
- Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā.
- Gorkija Ņižņijnovgoroda - pilsētas nosaukums 1932.-1991. g.
- ņokas Ņockas 1(2).
- Jaundeli Ņūdeli, Indijas galvaspilsētas Deli daļa.
- ņerzeklis Ņudzeklis, mudžeklis.
- ņaga Ņudzeklis.
- ņudzekls Ņudzeklis.
- ņudzoklis Ņudzeklis.
- ļumēt Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
- ķirbināt Ņudzēt, kņudēt.
- ķirbināties Ņudzēt, kņudēt.
- nūdēt Ņudzēt, līst, ložņāt, mudžēt.
- jaunfaundlandietis Ņūfaundlendietis.
- ņufaundlends Ņūfaundlendietis.
- ņufaundlietis Ņūfaundlendietis.
- ņufondlenders Ņūfaundlendietis.
- ņufs Ņūfaundlendietis.
- NY Ņujorka.
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
- Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.).
- DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average").
- DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company".
- Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes.
- NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association").
- nuks Ņuka.
- Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
- Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
- Ņūlondona Ņūlandona, pilsēta ASV.
- Otransa Ņūmārkita - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā.
- Balja Īiekoina Ņūporta - apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
- Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_).
- ņurra Ņura.
- ņurdzīt Ņurcīt (1).
- ņurdzīt Ņurcīt (2).
- žūkstīt Ņurcīt, burzīt.
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
- žurnīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
- mučīt Ņurcīt, spaidīt, burzīt.
- ļurcīt Ņurcīt, spaidīt.
- ņorcīt Ņurcīt; arī burzīt.
- burnīt Ņurcīt.
- mūksnīt Ņurcīt.
- ņurgāt Ņurcīt.
- ņurgt Ņurcīt.
- ņurināt Ņurcīt.
- šņurcīt Ņurcīt.
- ņorcīties Ņurcīties; arī burzīties.
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
- purkšt Ņurdēt (par suni).
- urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt.
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
- žmurkstēt Ņurdēt, muldēt.
- kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties.
- īkšķēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
- īkstēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
- ņurkšt Ņurdēt, murrāt.
- murkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
- pamurkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
- vurkšt Ņurdēt, rūkt (par suni).
- ņurķēt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
- ņurkt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
- vurkšķēt Ņurdēt, rūkt, rukšķēt.
- dorrēt Ņurdēt, rūkt.
- jundēt Ņurdēt, rūkt.
- rūkoņoties Ņurdēt, rūkt.
- urkšt Ņurdēt, rūkt.
- urkstēt Ņurdēt, rūkt.
- vurkt Ņurdēt, rūkt.
- ņurrāt Ņurdēt.
- purpans Ņurdētājs, īgņa.
- purpins Ņurdētājs, īgņa.
- ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis.
- kurnas Ņurdoņa, kurnoņa.
- kurnoņa Ņurdoņa, neapmierinātība.
- atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni).
- ņurdza Ņurdzeklis.
- ņurkstēt Ņurkšķēt (1).
- ņurkstēt Ņurkšķēt (2).
- nigliņš Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- pīckaris Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- pīckars Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- ammocoetes Ņurņiks.
- nurniks Ņurņiks.
- urbeķe Ņurņiks.
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā.
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
- ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
- burgžēt Ņurrāt, murrāt (par kaķi).
- ņurāt Ņurrāt.
- rogāt Ņurrāt.
- Dreneuiza Ņūtauna - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu.
- Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
- Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Dvīņu torņi Pasaules tirdzniecības centra (Ņujorka, ASV) divas līdzās esošās torņveida ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās teroristu vadītas lidmašīnas.
- WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC.
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
- Albukerke pilsēta ASV (_Albuquerque_), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amsterdama pilsēta ASV (_Amsterdam_), Ņujorkas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deri pilsēta ASV (_Derry_), Ņūhempšīras štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ņūdžersijas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ņūhempšīras štatā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ņūhempšīras štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera pilsēta ASV (_Exeter_), Ņūhempšīras štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atlantiksitija Pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē.
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Ņujorkas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bejona Pilsēta ASV ("Bayonne"), Ņūdžersijā, Ņujorkas anglomerācijā, 66000 iedzīvotāju (2015. g.), dibināta 1646. g.
- Bingemtona Pilsēta ASV ("Binghamton"), Ņujorkas štatā, Saskvehanas krastos, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžtona Pilsēta ASV ("Bridgeton"), Ņūdžersijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braunsmilza Pilsēta ASV ("Browns Mills"), Ņūdžersijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bufalo Pilsēta ASV ("Buffalo"), Ņujorkas štatā, Ēri ezera austrumu krastā, 258700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanandeigva Pilsēta ASV ("Canandaigua"), Ņujorkas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Ņūmeksikas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaparala Pilsēta ASV ("Chaparral"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čīktovaga Pilsēta ASV ("Cheektowaga"), Ņujorkas štatā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klērmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Ņūhempšīras štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kliftona Pilsēta ASV ("Clifton"), Ņūdžersijas štatā, 85900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Ņūmeksikas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Ņūhempšīras štata administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korninga Pilsēta ASV ("Corning"), Ņujorkas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortlenda Pilsēta ASV ("Cortland"), Ņujorkas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrpārka Pilsēta ASV ("Dear Park"), Ņujorkas štatā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Deminga Pilsēta ASV ("Deming"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dankērka Pilsēta ASV ("Dunkirk"), Ņujorkas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Ņūdžersijas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabeta Pilsēta ASV ("Elizabeth"), Ņūdžersijas štatā, 128700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmaira Pilsēta ASV ("Elmira"), Ņujorkas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Ņūdžersijas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērvjū Pilsēta ASV ("Fairview"), Ņūdžersijas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Ņūmeksikas štatā, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortdrama Pilsēta ASV ("Fort Drum"), Ņujorkas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fridonija Pilsēta ASV ("Fredonia"), Ņujorkas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīporta Pilsēta ASV ("Freeport"), Ņujorkas štatā, 43300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fultona Pilsēta ASV ("Fulton"), Ņujorkas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelapa Pilsēta ASV ("Gallup"), Ņūmeksikas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Ņujorkas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ņujorkas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glensfolsa Pilsēta ASV ("Glens Falls"), Ņujorkas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glaversvila Pilsēta ASV ("Gloversville"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamontona Pilsēta ASV ("Hammonton"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemptonbeisa Pilsēta ASV ("Hampton Bays"), Ņujorkas štatā, 13600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Ņūhempšīras štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanovera Pilsēta ASV ("Hanover"), Ņūhempšīras štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ņūdžersijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ņujorkas štatā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hotorna Pilsēta ASV ("Hawthorne"), Ņūdžersijas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemsteda Pilsēta ASV ("Hempstead"), Ņujorkas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsdeila Pilsēta ASV ("Hillsdale"), Ņūdžersijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobsa Pilsēta ASV ("Hobbs"), Ņūmeksikas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holbruka Pilsēta ASV ("Holbrook"), Ņujorkas štatā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hjūstona Pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci.
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Ņūhempšīras štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jonkersa Pilsēta ASV ("Yonkers"), Ņujorkas štatā, 200700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itaka Pilsēta ASV ("Ithaca"), Ņujorkas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ņujorkas štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džērsisitija Pilsēta ASV ("Jersey City"), Ņūdžersijas štatā, 262200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsonsitija Pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārni Pilsēta ASV ("Kearny"), Ņūdžersijas štatā, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīna Pilsēta ASV ("Keene"), Ņūhempšīras štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingstona Pilsēta ASV ("Kingston"), Ņujorkas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Ņūdžersijas štatā, 53800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ņujorkas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laskrusesa Pilsēta ASV ("Las Cruces"), Ņūmeksikas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasvegasa Pilsēta ASV ("Las Vegas"), Ņūmeksikas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Ņūhempšīras štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levitauna Pilsēta ASV ("Levittown"), Ņujorkas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lindena Pilsēta ASV ("Linden"), Ņūdžersijas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta ASV ("Lodi"), Ņūdžersijas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Ņujorkas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbrānča Pilsēta ASV ("Long Branch"), Ņūdžersijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losalamosa Pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Loslunasa Pilsēta ASV ("Los Lunas"), Ņūmeksikas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavingtona Pilsēta ASV ("Lovington"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Ņūdžersijas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Masena Pilsēta ASV ("Massena"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merimeka Pilsēta ASV ("Merrimack"), Ņūhempšīras štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Ņujorkas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Ņūhempšīras štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineola Pilsēta ASV ("Mineola"), Ņujorkas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moristauna Pilsēta ASV ("Morristown"), Ņūdžersijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ņujorkas štatā, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Našua Pilsēta ASV ("Nashua"), Ņūhempšīras štatā, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbransvika Pilsēta ASV ("New Brunswick"), Ņūdžersijas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūprovidensa Pilsēta ASV ("New Providence"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Ņūdžersijas štatā, 280600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērga Pilsēta ASV ("Newburgh"), Ņujorkas štatā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niagarafolsa Pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Ņūdžersijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošeneikersa Pilsēta ASV ("Ocean Acres"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensitija Pilsēta ASV ("Ocean City"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensaida Pilsēta ASV ("Oceanside"), Ņujorkas štatā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ogdensbērga Pilsēta ASV ("Ogdensburg"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliana Pilsēta ASV ("Olean"), Ņujorkas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onaida Pilsēta ASV ("Oneida"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oneonta Pilsēta ASV ("Oneonta"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paseika Pilsēta ASV ("Passaic"), Ņūdžersijas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Patersona Pilsēta ASV ("Paterson"), Ņūdžersijas štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petersona Pilsēta ASV ("Paterson"), Ņūdžersijas štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Ņūhempšīras štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filipsbērga Pilsēta ASV ("Philipsburg"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvjū Pilsēta ASV ("Plainview"), Ņujorkas štatā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Platsbērga Pilsēta ASV ("Plattsburgh"), Ņujorkas štatā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plezantvila Pilsēta ASV ("Pleasantville"), Ņūdžersijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pointplezanta Pilsēta ASV ("Point Pleasant"), Ņūdžersijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porteilsa Pilsēta ASV ("Portales"), Ņūmeksikas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Ņūhempšīras štatā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokipsi Pilsēta ASV ("Poughkeepsie"), Ņujorkas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Pilsēta ASV ("Princeton"), Ņūdžersijas štatā, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reimonda Pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riorančo Pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riverheda Pilsēta ASV ("Riverhead"), Ņujorkas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņūhempšīras štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņujorkas štatā, 210000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roma Pilsēta ASV ("Rome"), Ņujorkas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūzvelta Pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rozvela Pilsēta ASV ("Roswell"), Ņūmeksikas štatā, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Ņujorkas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautrivera Pilsēta ASV ("Sauth River"), Ņūdžersijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skenektadi Pilsēta ASV ("Schenectady"), Ņujorkas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīforda Pilsēta ASV ("Seaford"), Ņujorkas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Silversitija Pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Ņujorkas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautveli Pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ņūdžersijas štatā, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanlendpārka Pilsēta ASV ("Sunland Park"), Ņūmeksikas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomsrivera Pilsēta ASV ("Toms River"), Ņūdžersijas štatā, 88800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Ņūdžersijas štata administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Ņujorkas štatā, 49900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Ņūdžersijas štatā, 68700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūtika Pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vainlenda Pilsēta ASV ("Vineland"), Ņūdžersijas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Ņujorkas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Ņujorkas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvuda Pilsēta ASV ("Westwood"), Ņūdžersijas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaitpleinsa Pilsēta ASV ("White Plains"), Ņujorkas štatā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljamstona Pilsēta ASV ("Williamston"), Ņūdžersijas štatā, 15600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vudbridža Pilsēta ASV ("Woodbridge"), Ņūdžersijas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vudlendpārka Pilsēta ASV ("Woodland Park"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Espanjola Pilsēta ASV, Ņūmeksikas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesnoka Pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagaoka Pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā.
- Abongmbanga pilsēta Kamerūnā (_Abong Mbang_), Austrumu provinces rietumu daļā, Ņongas augšteces krastos.
- Frederiktona Pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.).
- Monktona Pilsēta Kanādā ("Moncton"), Ņūbransvikas provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentdžonsa Pilsēta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs, 100600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Avendo pilsēta Kenijā (_Awendo_), Ņanzas provincē.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Ņerčinska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ņerčas kreisajā krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saļeharda Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nojabrska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novijurengoja Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkosaļe Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkinska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Muravļenka Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Kurovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorsma Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahuņja Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sergača Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liskova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semjonova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļebaki Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kņagiņina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Perevoza Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čkalovska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ureņa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorodeca Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Lukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vetluga Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kstova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Usurijska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova.
- Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijholma Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
- Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs.
- Lišinga Pilsēta Mozambikā, Ņasas provinces administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji.
- Amderma Pilsētciemats Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū, osta Karas jūras krastā, 650 iedzīvotāju (2002. g.).
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV.
- Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota.
- Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
- Launganesa pussala Islandes ziemeļaustrumos, Ņorvēģu jūrā
- Avalonas pussala pussala Kanādā (_Avalon Peninsula_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidos, Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumos.
- binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
- binomiālais koeficients reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā.
- Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m.
- Manhetena Sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana.
- Ava sala Japāņu jūrā (_Awa-shima_), Japānas piekrastē, Ņiigatas prefektūras teritorija.
- garāžroks Samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai.
- Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī.
- kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV).
- risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu.
- Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s.
- Sleiņevas ezers Sleinovas ezers Ņukšu pagastā.
- Sleinova ezers Sleinovas ezers Ņukšu pagastā.
- Sleinavu ezers Sleinovas ezers Ņukšu pagastā.
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
- Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena.
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
- Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku.
- bezprocentu Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti. B. aizdevums. Ņemt b. kredītu.
- ņenci Tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- ulči Tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai).
- Elles ķēķis trimdas latviešu literātu (pārsvarā dzejnieku) un mākslinieku - modernistu grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu sākumā Ņujorkā.
- Ņūtona likumi trīs mehānikas pamatlikumi, sk. pirmais Ņūtona likums, otrais Ņūtona likums un trešais Ņūtona likums.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Alegeini ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Allegheny Reservoir_), izveidota uz Alegeini upes Ņujorkas un Pensilvānijas štatā.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka.
- Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka.
- Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
- Hudzona Upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu.
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā.
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka.
- Gazimura Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
- Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
- Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
- Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
- Urga Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Nadima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
- Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
- Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Ižma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka.
- Buļļupe Upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km.
- Kāņupe Upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe.
- Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē.
- Rivtangi zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, izvirzījums Eisturojas salas ziemeļos.
- Kadlurs zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, Kalsojas salas ziemeļu gals.
- Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ņ.