Paplašinātā meklēšana
Meklējam Tri.
Atrasts vārdos (62):
- Tri:1
- Trige:1
- Triha:1
- Triļa:1
- Trima:1
- Trims:1
- Trita:1
- Tridņa:1
- Trihta:1
- Trimps:1
- Triuhi:1
- Tribene:1
- Tribuki:1
- Trieste:1
- Trijēra:1
- Trikala:1
- Trikāta:1
- Trikaze:1
- Trikere:1
- Trikors:1
- Trimaba:1
- Trimpus:1
- Triniti:1
- Tripole:1
- Tripura:1
- Tritons:1
- Trivēro:1
- Trianons:1
- Triberga:1
- Tribzēse:1
- Tridžāno:1
- Trienīte:1
- Triglavs:2
- Triglavs:1
- Trikaten:1
- Trikopci:1
- Trikorts:1
- Trindadi:1
- Trinkuls:1
- Triptisa:1
- Tristāns:1
- Tribunova:1
- Trikariko:1
- Trincstok:1
- Trinidada:1
- Trinidāda:1
- Tripitaka:1
- Triangulum:1
- Triečupīte:1
- Trijstūris:1
- Trimaļnīki:1
- Trinitatis:1
- Trinkomali:1
- Triptolems:1
- Trizeļnīki:1
- Tridentinum:1
- Trinitapoli:1
- Tritojesaja:1
- Trizelnieki:1
- Trikatenskaja:1
- Tripolitānija:1
- Trisdilfjords:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (973):
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
- ābols Āboliņš ("Trifolium").
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābulins Āboliņš ("Trifolium").
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- klevers Āboliņš ("Trifolium").
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
- Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā.
- Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Triniti Apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albertauna apdzīvota vieta Jamaikā, Triloni pagasta dienvidu daļā.
- Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā.
- Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums.
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
- Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m.
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m.
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m.
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
- āžaloki Āžloki ("Triglochin").
- jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum").
- purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris").
- baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
- baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
- trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
- dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- zelta āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium strepens").
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
- Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms.
- Myoxocephalus quadricornis četragu buļļzivs "Triglopsis quadricornis" nosaukuma sinonīms.
- četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga.
- četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga.
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- dāboliņš Dzeltenais āboliņš ("Trifolium strepens").
- trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha").
- govine Ēdama sēne ("Tricholoma").
- bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
- bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
- bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
- bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
- mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
- zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers.
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts.
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
- Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
- Tiepeles ezers ezers Trikātas pagastā, platība - 4,5 ha.
- Trikātas ezers ezers Trikātas pagastā, platība — 13 ha.
- Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha.
- Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha.
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
- matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls.
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints.
- pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum").
- tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata").
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum").
- trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m.
- Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole.
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
- zirgu āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
- lielais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- lielais smaržīgais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- smaržīgais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- baltāboliņš Kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūris Kvieši ("Triticum hibernum").
- parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_).
- plēkšņu kviesis kviešu suga (_Triticum spelta_).
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- širzutne Lielais tritons ("Triturus cristatus", senāk "Triton cristatus").
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- tricirta Liliju dzimtas ģints ("Tricyrtis").
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji.
- triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus").
- Māras āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pelēkais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa oleņas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa pauteņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- laimes puķe matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku pūpoliņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pautiņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu pogas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pauti matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kakla āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- noru āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelēkais āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- peļu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- timotiņa āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- vilnainais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms.
- aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis").
- cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis").
- cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
- suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
- parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida").
- Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
- Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
- baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms.
- Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
- ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs.
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams.
- trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium").
- Ozarka mežlilija mežliliju suga ("Trillium ozarkianum").
- sēdošā mežlilija mežliliju suga ("Trillium sessile").
- pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km.
- Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms.
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle").
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja.
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja.
- Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Gaujava Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei.
- egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum").
- lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme").
- tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum").
- spīdīgā piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Triplax aenea").
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
- Ratenberga Pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triļa Pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā.
- Āmbāsa pilsēta Indijā (_Āmbāsa_), Tripuras štatā.
- Agartala Pilsēta Indijas austrumos (bengāļu: আগরতলা, Agortola), Tripūras štata administratīvais centrs, \~523000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Trima pilsēta Īrijā (_Trim_), Mītas grāfistē, 1440 iedzīvotāju (2011. g.); Balja Ohatima.
- Trikariko Pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tridžāno Pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinidada Pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Trīzene Pilsēta Lihtenšteinā ("Triesen"), 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trīzenberga Pilsēta Lihtenšteinā ("Triesenberg"), 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trihta Pilsēta Nīderlandē ("Tricht"), Gelderlandes provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Trinkomali Pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 28300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sanfernando Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("San Fernando"), Trinidādas salā, 48800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Skarboro Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Frīporta Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, \~20000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pointfortina Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 17800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čagvanasa Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 61900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Laventila Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 10600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Penala Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sangregande Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tunapuna Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sanhuana Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annveilere Pilsēta Vācijā ("Annweiler am Trifels"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trīre Pilsēta Vācijā ("Trier"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 106500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triptisa Pilsēta Vācijā ("Triptis"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- baltā pjedra pjedra, ko ierosina "Trichosporon beigeli"; saslimst galvas mati, mezgliņi balti.
- četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs.
- pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris").
- tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus").
- auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Natrimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura raksturīgākā darbība ir zemes mīdīšana, iespējams, radies sadalot senāka auglības dieva Trimpa funkcijas.
- smiltene Pūkaiņu dzimtas suga ("Tricholoma equestre", syn. "Tricholoma flavovirens").
- baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum").
- seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum").
- sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum").
- oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium").
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
- baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta").
- gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale").
- dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum").
- sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum").
- netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum").
- lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum").
- apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum").
- pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum").
- ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum").
- iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum").
- baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album").
- sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum").
- zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum").
- govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum").
- svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
- knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti).
- triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji.
- Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva.
- Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Midlailenda Sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Trinidādas salā.
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta Trinidadā un Tobāgo.
- zirgu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
- sarkanais ābuliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais amoliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- galvas ābulinis sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dāboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavas āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais ābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- dābols Sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- Trianons Sarunvalodā lietots Versaļas pils Lielā Trianona - Francijas karaļu rezidences - nosaukums.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- baltais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sarkanais sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- vēra āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais ābols sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.).
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea").
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis.
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
- Skolas Skolas ezers - Trikātas ezers Trikātas pagastā.
- jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti.
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina").
- planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas.
- bišu skudrulītis skrudulīšu suga ("Trichodes apiarius").
- trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti.
- IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal").
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
- nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata").
- suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum").
- SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- trihija Šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pūkaine Šīs dzimtas ģints ("Tricholoma"), 28 sugas.
- āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku.
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem, āboliņu suga ("Trifolium hibridum").
- tiperi Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms.
- trinidadieši Tauta, Trinidādas un Tobāgo pamatiedzīvotāji, cēlušies gk. no XVII-XVIII gs. ievestajiem negroafrikāņiem vergiem, ticīgie - katoļi, anglikāņi.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā.
- purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns.
- pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns.
- upes tilbīte tilbīšu suga ("Actitis hypoleucos syn. Tringa hypoleucos").
- tumšā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa erythropus"), Latvijā caurceļotāja.
- lielā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa nebularia"), Latvijā caurceļotāja.
- meža tilbīte tilbīšu suga ("Tringa ochropus").
- dīķa tilbīte tilbīšu suga ("Tringa stagnatilis"), Latvijā sastopama nelielā skaitā.
- tildars Tilbīte ("Tringa cinclus").
- tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus").
- kaķa pauti tīruma āboliņš ("Trifolium arvense").
- gulu āboliņš tīrumu āboliņš ("Trifolium campestre").
- šķeltā trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsecta"), Latvijā konstatēta tikai uz smilšakmens.
- šķeltlapu trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsectiformis"), sastopama mežos uz kūdras, sfagniem un trupošas koksnes.
- traiels Triāls.
- triamonijs Triamonija citrāts - pārtikas piedeva E380 (citronskābes triamonija sāls), skābuma regulētājs, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uzmononātrija glutamātu.
- trianglis Triangolo.
- triangls Triangolo.
- trianguls Triangolo.
- tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
- triads Triass.
- trīas Triass.
- tribālists Tribālisma piekritējs.
- runātava Tribīne (oratoram).
- Mazais Kivdalovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
- Tribuhovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
- Mazais Kivdaļu ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
- Mazais Kivdulovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
- triceratops Triceratopsi.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- dicināt Tricināt.
- trandināt Tricināt.
- trillēt Tricināt.
- klamburēties Tricinot kļūt vaļīgam.
- tremando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- tremolando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- uztricināties Tricinoties krist (kam virsū).
- uztrīcināties Tricinoties pārvietoties (kam virsū).
- tricyrtis Tricirtas.
- daiļā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis formosana").
- pūkainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis hirta").
- platlapu tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis latifolia").
- matainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis pilosa").
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- tridēksnis Trideksnis.
- trijdaksnis Trideksnis.
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments.
- eglīte Tridekšņa paveids.
- triecienarmija Trieciena īstenošanai paredzēts liels karaspēka formējums.
- duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka.
- trieciennieks Triecienarmijas karavīrs.
- triecienuzbrukums Trieciens (4).
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- drauviens Trieciens, belziens.
- triecienis Trieciens.
- triecinis Trieciens.
- triņķis Trieciens.
- ūdenstriecis Triecis.
- lode Triecošais elements (šrapnelī, kartečā).
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- aptriekt Triecot padzīt kam apakšā.
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- patriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt.
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
- kapāt Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
- kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
- cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
- nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
- sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām).
- pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
- nāvcirksnis Trieka.
- šlaka Trieka.
- šļaka Trieka.
- šlaks Trieka.
- šļaks Trieka.
- trieks Trieka.
- vāsma Trieka.
- vāsme Trieka.
- apoplektoīds Triekai līdzīgs.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt.
- triekties Triekt 2.
- aptriekt Triekt apkārt.
- attriekt Triekt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- attriekt Triekt šurp.
- troncēt Triekt, dragāt (piemēram, ķermeņa daļu).
- slautēt Triekt, sist.
- triept Triekt, sist.
- pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju.
- pātagot Triekties (pret ko) - piemēram, par vēju, nokrišņiem.
- pērt Triekties (pret ķermeni, tā daļām) un izraisīt sūrstošu sajūtu; kapāt.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes - piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem).
- Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā.
- Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā.
- ziediens Triepiens, smērējiens.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
- ietriept Triepjot (krāsu), ieveidot (kur piemēram, zīmi).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- pietriept Triepjot aizpildīt.
- piezieķēt Triepjot aizpildīt.
- ietriept Triepjot ieziest.
- iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu).
- iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- aptriept Triepjot pārklāt (ar ko).
- notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
- izķellāt Triepjot, mūrējot izlietot.
- aiztriept Triept ciet.
- triepties Triept sevi, savas ķermeņa daļas.
- patraipīt Triept zem.
- trempt Triept, smērēt.
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
- porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu).
- tempt Triept, ziest.
- tept Triept, ziest.
- šmaravāt Triept.
- treipt Triept.
- trēpt Triept.
- triezēt Triept.
- porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
- kleķerēties Triepties.
- mālēties Triepties.
- trifeļi Trifeles - zem zemes augošas, apaļas vai bumbuļveidīgas sēnes, lapu koku mežos, sevišķi ozolājos, 15-20 cm dziļumā.
- tuber Trifeles.
- tuberaceae Trifeļu dzimta.
- tuberales Trifeļu rinda.
- ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
- trijskanis Triftongs.
- dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
- trigene Trigonometrija (mācību priekšmets).
- goniometrija Trigonometrijas ievaddaļa, mācība par leņķu mērīšanu un trigonometrisko funkciju definēšanu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- kotangenss Trigonometriska funkcija - leņķa kosinusa attiecība pret šī leņķa sinusu, apzīmē ar "ctg"; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kotangenss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret otru kateti.
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija - leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- trichia Trihijas.
- trichiaceae Trihiju dzimta.
- hemitrichia Trihiju dzimtas ģints.
- trichīna Trihīna.
- trichinella Trihinellas.
- trichonoze Trihineloze.
- TCA Trihloretiķskābe (angļu "trichloracetic acid").
- izoprāls Trihlorizopropilalkohols, veido caurspīdīgas prizmas ar kamparam līdzīgu smaržu; lieto kā miega līdzekli.
- simonsiellaceae Trihobaktēriju dzimta.
- chloroflexus Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints.
- chloronema Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints.
- chloroflexaceae Trihobaktēriju grupas dzimta.
- cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms.
- leucothrix Trihobaktēriju ģints.
- simonsiella Trihobaktēriju ģints.
- sphaerotilus Trihobaktēriju ģints.
- vitreoscilla Trihobaktēriju ģints.
- trichodina Trihodinas.
- cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās.
- endotrikss Trihofīts, kas parazitē mata iekšienē.
- ektotrikss Trihofits, kas parazitē uz matu virsmas.
- trihofitīns Trihofītu kultūras ekstrakts, ko lieto par antigēnu ādas raudzē, lai konstatētu pastāvošu vai pārciestu trihofītu infekciju.
- trichogrammatidae Trihogrammu dzimta.
- trichogramma Trihogrammu dzimtas ģints.
- trichomonas Trihomonas.
- Agrinijas ezers Trihonidas ezers Grieķijā.
- trihofobija Trihopatofobija.
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
- trijactiņa Trijace.
- trīaidība Trijādība.
- trijaidība Trijādība.
- trejai Trijāds.
- trijāns Trijāds.
- trejkrāsains Trijās krāsās; trīskrāsains.
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- terckvintakords Trijaskaņa pamatveids.
- trejatā Trijatā.
- trejati Trijatā.
- trijač Trijatā.
- trijātā Trijatā.
- trijati Trijatā.
- trijatis Trijatā.
- trijēči Trijatā.
- trīsanči Trijatā.
- trijatnis Trijatne (nešķirama).
- trijats Trijatne; āboliņa lapa.
- trejats Trijatne.
- triptihs Trijdaļīga, salokāma svētbilde.
- trigemināls Trijdaļīgs, trijžuburots; tāds, kas attiecas uz trijzaru nervu.
- trīdēkslis Trijdeksnis - takts sitamais instruments.
- apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā.
- trajeris Trijers - graudu tīrīšanas un šķirošanas mašina.
- trinitāte Trijība, trīsvienība, trijādība.
- trijūgs Trijjūgs.
- troika Trijjūgs.
- trijkāja Trijkājains zirgs.
- trijkāju Trijkājains.
- stuģis Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
- stugs Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
- trijkāja Trijkājis.
- trīkājis Trijkājis.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trijkungi Trijkungu diena - 6. janvāris.
- trijkungu Trijkungu diena - 6. janvāris.
- trīkumdiena Trijkungu diena - 6. janvāris.
- trifolijs Trijlapis, āboliņa lapa.
- trijlapji Trijlapis.
- trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
- apaļais Trijnieks (atzīme skolā).
- drai Trijnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris Trijnieks (atzīme skolā).
- kronītis Trijnieks (atzīme skolā).
- tifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trajbančiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trambulis Trijnieks (atzīme skolā).
- treibāns Trijnieks (atzīme skolā).
- treknulis Trijnieks (atzīme skolā).
- tričņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trifelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trinītis Trijnieks (atzīme skolā).
- trobelis Trijnieks (atzīme skolā).
- troiberis Trijnieks (atzīme skolā).
- troika Trijnieks (atzīme skolā).
- troiķis Trijnieks (atzīme skolā).
- troikuns Trijnieks (atzīme skolā).
- troiņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojaks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojba Trijnieks (atzīme skolā).
- troka Trijnieks (atzīme skolā).
- troška Trijnieks (atzīme skolā).
- trubelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trubulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trulais Trijnieks (atzīme skolā).
- truļka Trijnieks (atzīme skolā).
- truļņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trumbulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trumulis Trijnieks (atzīme skolā).
- troibāgs Trijnieks (atzīme).
- troibāns Trijnieks (atzīme).
- trijacis Trijnieks (spēļu kārts).
- dreiers Trijnieks: trīsgrašu, trīskapeiku, 3 feniņu naudas gabali.
- trambālis Trijnieks.
- trejnītis Trijnītis.
- trīsskanis Trijskanis (1).
- trijdaļība Trijskanis.
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- ortocentrs Trijstūra augstumu (vai to pagarinājumu) krustpunkts.
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brods Trijstūra lodziņš, ventilācijas caurums dūmistabas un jumta čukurā.
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
- tromps Trijstūraina nišveida velve.
- bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot.
- klavičembals Trijstūrains stīgu instruments, kur katram taustiņam sava stīga.
- trijstūrveida Trijstūrains; trīsstūrains.
- Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- kneija Trijstūru plates gabals, kas savieno kuģu kāru atsevišķos veidtēraudus.
- trijstūrveidīgs Trijstūrveida; trisstūrveida.
- deltveida Trijstūrveida.
- trigonāls Trijstūrveida.
- šķēpene Trijškautnaina lāpāmā adata.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- trijotne Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa.
- trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- triennijs Triju gadu laiks.
- trigāmija Triju ģimeņu pāri, kas uztur stabilas savstarpējas laulāto attiecības.
- trīskapeika Triju kapeiku monēta.
- trijdēlis Triju koku redeles.
- trejkungu Triju kungu.
- Trejuķēneņu Triju Ķēniņu diena (6. janvārī); Trejukungu.
- Trejukungu Triju Ķēniņu diena (6. janvārī).
- triedrs Triju lineāri neatkarīgu vektoru sistēma, ko telpā izmanto par bāzi citu vektoru izteikšanai.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
- troika Triju personu komisija (gk. pretvalstiskā darbībā apsūdzēto cilvēku lietu izskatīšanai Padomju Savienībā 20. gs. 30. gados).
- trejsabiedrība Triju pušu (personu, valstu, grupu u. tml.) sabiedrība.
- trejsavienība Triju pušu (personu, valstu, grupu u. tml.) savienība.
- kinotriloģija Triju savstarpēji saistītu kinofilmu kopums.
- trisiens Triju sienu piebūve.
- trisins Triju sienu piebūve.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
- akords Triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa.
- tālkonferencēšana Triju vai vairāku lietotāju komunikācijas seanss, kuri visi ir ģeogrāfiski attālināti viens no otra.
- trigemins Trijzarainais sejas nervs.
- trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs.
- trijdeksnis Trijzaru dakša siena vai labības kraušanai.
- prozopalģija Trijzaru nerva neiralģija: unilaterālas spēcīgas sāpes atbilstoši atsevišķiem (retāk - visiem) trijzaru nerva zariem.
- trijzarains Trijzaru.
- tridents Trijzobis, Neptūna atribūts.
- trijžuburnīca Trijžuburis.
- Lielais Trikatas ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Lielais Trijkārtu ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Lielais Trikartu ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Trikorts Trikartu ezers Daugavpilī.
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- kačorieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Kačori" iedzīvotāji.
- lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
- tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji.
- trikātieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Trikāta" iedzīvotāji.
- ūdrinieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdriņi" iedzīvotāji.
- vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums.
- triklinā Triklinā sistēma - kristālu sistēma ar 3 dažāda lieluma slīpām asīm.
- trikotāžs Trikotāža.
- interlok- Trikotāžas adījuma veids.
- mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas.
- adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.
- ketelēšana Trikotāžas izstrādājumu detaļu savienošanas metode "cilpa cilpā".
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām.
- TK Trikotāžas kombināts (kopā ar nosaukumu, piem., Ogres TK).
- kunštiks Triks.
- kunstštiks Triks.
- trinks Triks.
- triksināt Trikšināt.
- trikšināt Trikšķināt.
- manipulācija Triku demonstrēšana, izmantojot roku veiklību un novēršot skatītāju uzmanību.
- terahercs Triljons (tūkstoš miljardu) hercu.
- teraņūtons Triljons (tūkstoš miljardu) ņūtonu.
- teragrams Triljons gramu jeb miljons tonnu.
- trelle Trilleris 1.
- trillers Trilleris 1.
- treļļi Trilleris.
- trilers Trilleris.
- trillo Trilleris.
- trilliaceae Trilliju dzimta.
- mežlilija Trilliju dzimtas ģints ("Trillium"), dekoratīvi augi ar trim nelielām lapām kailā stublāja augšdaļā.
- trilināt Trillināt.
- trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase.
- pygidium Trilobītu astes vairogs, izveidojies atsevišķiem segmentiem saaugot.
- trilobitomorpha Trilobītveidīgie.
- trīskārt Trim kārtām, trīskārtīgi.
- trīskārtām Trim kārtām, trīskārtīgi.
- trīskārtēm Trim kārtām, trīskārtīgi.
- Balja Ohatima Trima - pilsēta Īrijā ("Baile Átha Troim"), tās nosaukums īru valodā.
- eksils Trimda.
- exilium Trimda.
- jaungaitnieki Trimdas literātu grupa, kas pulcējās ap žurnālu "Jaunā Gaita" (sāka iznākt 1955. g.), bija tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji.
- eksulants Trimdinieks.
- izraidītais Trimdinieks.
- trimdenieks Trimdinieks.
- trijoksnis Trimestris.
- trimestrs Trimestris.
- pseudokumols Trimetilbenzola izomērs, kas atrodams akmeņogļu darvas frakcijā.
- ciklopropāns Trimetilēns, alicikliskais ogļūdeņradis, bezkrāsaina gāze, narkozes līdzeklis.
- filopirols Trimetiletilpirols, hemīna šķelšanās produkts.
- kollidīni Trimetīlpiridīni, atrodami piridīnbāzēs kopā ar citiem piridīna homologiem.
- TMP-SMX Trimetoprīms/sulfametoksazols (angļu "trimethoprim/sulfamethoxazole").
- trimetris Trimetrs.
- trimeris Trimmeris (2) - tvaikoņa strādnieks, kas piegādā ogles no bunkura katlu telpā, kā arī izber izdedžus jūrā.
- trimings Trimmings.
- TT Trinidāda un Tobāgo, valsts divburtu kods.
- TTO Trinidāda un Tobāgo, valsts trīsburtu kods.
- TTD Trinidādas un Tobāgo dolārs; Trinidādas un Tobāgo Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Portofspeina Trinidādas un Tobāgo galvaspilsēta (angļu val. "Port of Spain"), osta Parijas līča krastā, Trinidādas salā, 50000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- triniski Triniski aust - aust trinīti.
- trinis Trinīša auduma rieva.
- sarzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
- sarzis Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
- serzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
- trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām.
- lāpsains Trinītēm austs.
- trīnīte Trinītis - auduma veids.
- miliška Trinītis.
- trineklis Trinītis.
- trīnītis Trinītis.
- trinīts Trinītis.
- trīsnīši Trinītis.
- ksilils Trinitroksilols - cieta, kristāliska viela; iegūst, nitrējot ksilolu; ksilils ir stipra sprāgstviela.
- stifninskābe Trinitrorezorcina atvasinājums, ko iegūst nitrējot rezorcīnu, senāk lietots arī kā spridzināmo vielu sastāvdaļa.
- tols Trinitrotoluols.
- trinitrotoluēns Trinitrotoluols.
- trotils Trinitrotoluols.
- Tirikunamalaja Trinkomali - pilsēta Šrilankā.
- trinkšķiens Trinkšis.
- pļinkstēt Trinkšķēt, šķindēt.
- žangdzēt Trinkšķēt, šķindēt.
- zvinkšēt Trinkšķēt, šķindēt.
- zvinkšķēt Trinkšķēt, šķindēt.
- pļirkstēt Trinkšķēt, tirkšķēt, pļerkšķēt.
- tramšēt Trinkšķēt.
- tramšķēt Trinkšķēt.
- trankšēt Trinkšķēt.
- trankšināt Trinkšķēt.
- trankšķēt Trinkšķēt.
- tranšķēt Trinkšķēt.
- tramšināt Trinkšķināt.
- tramšķināt Trinkšķināt.
- trankšķināt Trinkšķināt.
- tranšināt Trinkšķināt.
- trimšķināt Trinkšķināt.
- iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- iztrīt Trinot izlīdzināt (robus).
- uztrīties Trinot nejauši radīt pārasmeni.
- notrīt Trinot nodeldēt, nolietot.
- notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
- pārtrīt Trinot pieļaut, ka (kas, piemēram, nazis) zaudē vēlamo asumu, ka (kam) izveidojas pārasmens.
- satrīt Trinot saberzēt, sasmalcināt.
- pietrīt Trinot uzasināt (ko) pietiekami, daudz.
- iztrīt Trinot uzasināt.
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- mulīt Trinoties gar ko, radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- triods Triode.
- trīsskāblis Trioksīds.
- emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis.
- tripanosomi Tripanosomas.
- tripanososma Tripanosomas.
- tripanozomi Tripanosomas.
- tripods Tripeds, trejkājis, uz kura orākulos sēdēja zīlniece.
- tripers Triperis, gonoreja.
- triplochlamys Triplohlames.
- daudzziedu triplohlame triplohlamu suga ("Triplochlamys multiflora").
- Tarābulusa Tripole - Lībijas galvaspilsēta, tās paralēls nosaukums.
- ekmolīns Triprotamīnsulfāta 0,5% šķīdums, kas spēj paildzināt un pastiprināt penicilīna un citu antibiotiku darbību.
- tripsacum Tripsaki.
- tripsinogēns Tripsīna proenzīms aizkuņģa dziedzera sulā, ko zarnu sulas enterokināze pārvērš tripsīnā.
- thysanoptera Tripši.
- chirotrips Tripšu kārtas ģints.
- frankliniella Tripšu kārtas ģints.
- haplothrips Tripšu kārtas ģints.
- heliothrips Tripšu kārtas ģints.
- kakothrips Tripšu kārtas ģints.
- limothrips Tripšu kārtas ģints.
- parthenothrips Tripšu kārtas ģints.
- taeniothrips Tripšu kārtas ģints.
- thrips Tripšu kārtas ģints.
- smēcele Tripšu suga.
- tripterigium Tripterīgijas.
- triptichs Triptihs - trīsdaļu glezna.
- indoletiķskābe Triptofāna bakteriālās noārdīšanās produkts.
- kinurēnskābe Triptofāna metabolisma starpprodukts; atrodams suņu urīnā, bet cilvēka urīnā tad, ja organismā ir B6 vitamīna deficīts.
- kinurenīns Triptofāna metabolisma starpprodukts.
- indolpirovīnogskābe Triptofāna noārdīšanās produkts pēc alfa aminogrupas atšķelšanas oksidācijas ceļā.
- formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi.
- triptofanēmija Triptofāns asinīs.
- triptofanūrija Triptofāns urīnā.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
- ramninoze Trisaharīds, kas atrodams soforīnā un ksantoramnīnā.
- hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna.
- trisienis Trisiens.
- tristanieši Tristana da Kuņas salas iedzīvotāji, kuri atrodas 2430 km attālumā no tuvākajiem sauszemes kaimiņiem.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- triteleia Tritēlijas.
- Hendersona tritēlija tritēliju suga ("Triteleia hendersonii").
- iksijziedu tritēlija tritēliju suga ("Triteleia ixioides").
- skrajā tritēlija tritēliju suga ("Triteleia laxa").
- triturus Tritoni - salamandru dzimtas ģints.
- tritonia Tritonijas.
- šķirzutne Tritons - salamandru dzimtas ģints, ķermeņa garums - 8-18 cm, dzīvo uz sauszemes un ūdenī; 9 sugas, Latvijā - 2 sugas.
- mazais tritons tritonu suga ("Triturus vulgaris").
- trionfale Triumfējoši; gavilējoši, līksmi.
- triumvirs Triumvirāta loceklis.
- trijvīri Triumvirāts.
- triuridales Triuridāļu rinda.
- protokols TFTP triviālais datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "Trivial File Transfer Protocol").
- triviālums Trivialitāte.
- strizulis Trizulis - trīszaru dakšas.
- trizulis Trizuļojošs priekšmets.
- Triniti Upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī.
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles).
- Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km.
- Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers.
- lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
- dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers.
- triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu.
- Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers.
- krāšņā vistene visteņu suga ("Tricholomopsis decora").
- parastā vistene visteņu suga ("Tricholomopsis rutilans").
- pļavas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum flavescens", arī "Avena flavescens").
- Sibīrijas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum sibiricum"), Latvijā aizsargājama.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama.
- Mārfa ābuliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- meža amoliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- vidējais āboliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- mežāboliņš Zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- zirguzāle Zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- trihonematoze Zirgu helmintozes veids, ko ierosina "Trichonema" ģints tārpu kāpuri, kas lokalizējas loka un aklās zarnas sienā un ierosina zarnu iekaisumu.
- trihodinoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti ("Trichdinella" un "Trichodin") sugu vienšūņi.
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Tri.