Paplašinātā meklēšana
Meklējam apmierināt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (439):
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt.
- ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt.
- kā muižu pārdevis apmierināti; bez rūpēm.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- šņercīgs Ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu.
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
- skundīgs Ar visu neapmierināts, īgns.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- šņaukstināties Atkārtoti izrādīt neapmierinātību.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību.
- bankas likviditāte bankas spēja jebkurā brīdī apmierināt tās kreditoru juridiski pamatotās prasības.
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam.
- berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam.
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- pužavāties Būt neapmierinātam un rāties, bārties.
- pūst Būt neapmierinātam, gausties.
- spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
- spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
- nemiers Būt neapmierinātam.
- kreņķēt Būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas.
- nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- purpulis Cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts.
- kverulants Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
- piedauzības akmens citu neapmierinātības, pārmetumu iemesls.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- pakalpojums darbība, ar kuru tiek apmierinātas kāda vajadzības, prasības
- konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
- pantāt Daudz runāt (monotoni, bez konteksta un bezjēdzīgi); runāt pretī (neapmierināti).
- dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
- apmierināts Divd. --> apmierināt.
- apmierinošs Divd. --> apmierināt.
- psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem.
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
- skrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis.
- škrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis.
- čukris Dusmīga (neapmierināta) persona.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks.
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
- purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam.
- iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- (likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- skāba grimase grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā).
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
- lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
- orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt.
- sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- sarūgt Īgns, neapmierināts.
- skābs Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- rūgst kā skābuma ķērne īgņojas, pukojas, ir neapmierināts.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
- frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko); apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
- sacelt spuras izrādīt neapmierinātību, sadusmoties, apvainoties.
- buntoties Izrādīt neapmierinātību.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- izkorkšēties Izrunāties, paužot īgnumu, neapmierinātību.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē).
- kad tevi nelaime izsaucas dusmās, neapmierinātībā.
- lai velns par stenderi paliek izsaucas dusmās, sašutumā, neapmierinātībā (_biežāk bez_ lai).
- deviņi pērkoni izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, neapmierinātībā, sašutumā, dusmās.
- lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot.
- lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir.
- kaut tu izčibētu izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā.
- vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās.
- velns un elle izsaucas neapmierinātībā, lādoties.
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms.
- kaut piķis parautu izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj velns! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- pie velna izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- kad tevi velns izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- kad tevi vilks izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- piķis ar ārā izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties.
- pie joda izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu.
- sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
- jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
- jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
- rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
- ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
- kāda joda pēc jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātā.
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
- pumpeklis Kāds, kas vienmēr ir neapmierināts, ķildojas.
- veršķis Kāds, kas vienmēr ir neapmierināts.
- purrata Kāds, kurš bieži dusmojas, ļaunojas, ir neapmierināts.
- šņāklis Kāds, kurš vienmēr ir neapmierināts.
- nošķetēties Kādu laiku izteikt neapmierinātību.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- piekalpot Kalpot, lai apmierinātu.
- kāda velna pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- kāda vilka pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- spirīgs kašķīgs, vienmēr neapmierināts.
- pumpināt Klusi rāties, neskaidri murmināt, izrādīt neapmierinātību.
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- pacatamente Klusi, padevīgi, mierīgi, apmierināti.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- parimt Kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.).
- ieīgt Kļūt neapmierinātam vai nīgram.
- iepūsties Kļūt neapmierinātam.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- pampēt Kurnēt, izrādīt neapmierinātību.
- peķīgs Ķildīgs; neapmierināts.
- apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu.
- dusmas Liels sašutums; neapmierinātība.
- Nu un? lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- bē Lieto, lai izteiktu neapmierinātību, neiegūstot vēlamo, cerēto.
- ščit Lieto, lai izteiktu neapmierinātību.
- fui Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību; kauns! kaunies!
- fu Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību.
- fū Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- jancināt Modināt iekāri un to neapmierināt.
- jestris Možs, mundrs, arī neapmierināts.
- izgaita Mudīgums, veiklība, pašapmierinātība.
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- izpurpināt Neapmierināti (nelaipni) runāt.
- ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- caur zobiem neapmierināti, dusmās, negribīgi, neskaidri.
- pablorkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- pablurkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- korkšēt Neapmierināti, īgni (ko) runāt, sacīt.
- brakšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brakšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
- pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
- pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- ar garām acīm neapmierināti; bēdīgi.
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
- dismorfobija Neapmierinātība ar savu figūru.
- skāba dūša neapmierinātība, īgnums.
- bunte Neapmierinātības izpausme.
- malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
- malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību.
- kunkša Neapmierināts bērns.
- urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa.
- ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3).
- ņuršķis Neapmierināts rūcējs, īgņa.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
- nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
- vīlies Neapmierināts.
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- skābuma ķērne nelaipns, saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- kusnīgs Nemierīgi čīkstošs, neapmierināts.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts.
- izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- izblorkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
- izblurkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
- uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties.
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
- nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu.
- nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs; arī drūms, neapmierināts.
- neapmierināts Nolieguma divdabis --> apmierināt.
- neapmierinošs Nolieguma divdabis --> apmierināt.
- kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- kurnoņa Ņurdoņa, neapmierinātība.
- eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).
- atsūkāt Orāli apmierināt (seksā).
- piepildīt vēderu paēst, apmierināt izsalkumu.
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
- purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
- pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- nostebēties Par kādu lietu vai darbu paust neapmierinātību, dusmojoties rāties.
- pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- izvilkšņāt Pārojoties apmierināt (par kuci).
- labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt.
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties.
- pašapmiers Pašapmierinātība.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- pašomulīgs Pašapmierināts, ar sevi pašu mierā.
- ņaibīties Paust neapmierinātību par nekvalitatīvu ēdienu.
- ņaibstīties Paust neapmierinātību par nekvalitatīvu ēdienu.
- sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties.
- urkšēt Paust neapmierinātību, bārties.
- raukt pieri paust neapmierinātību, dusmoties.
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2).
- raukt degunu paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
- spļaudīt Paust neapmierinātību.
- spļaudīties Paust neapmierinātību.
- gremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- (sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
- čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- juridisks pienākums personas nepieciešamās uzvedības priekšraksts, mērs, no kura personai jāvadās atbilstoši otras personas prasībām ar mērķi apmierināt šīs (otras) personas intereses.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- ticināt Piepildīt, apmierināt.
- galēt Pietikt, apmierināt.
- aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
- aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
- berzēt rokas priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam.
- priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
- prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
- pargedonija Primitīva tieksme apmierināt instinktus un iekāres.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- sarūkt radīt rūcošu skaņu; paust neapmierinātību.
- kratīt (arī rādīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku) rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- (pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas.
- kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
- ņurkstīgs Raudulīgs, kaprīzs, neapmierināts.
- čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks.
- rindošanas disciplīna rindošanas sistēmā noteiktā kārtība, kādā tiek apmierināti rindā stāvošie pieprasījumi.
- ūķis Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts.
- urra Rūcējs; tāds, kas mūžīgi neapmierināts.
- purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt.
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- uzdumpēties Sacelties, izrādīt neapmierinātību, runāt pretī.
- sarūkties Sadusmoties, saīgnoties; dusmojoties, īgnojoties paust neapmierinātību.
- čegāt Sagatavoties, lai apmierinātu savu seksuālo dziņu (par gaili un zostēviņu).
- glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas.
- kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis.
- (kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
- jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
- velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
- nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
- kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts.
- kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
- smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts.
- kā ezis saka, ja kāds ir īgns, skarbs, neapmierināts.
- dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs.
- debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts.
- piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu.
- acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens.
- rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti.
- pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
- deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts.
- kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
- lai velns sasper saka, lielā neapmierinātībā, dusmās vēršoties pret to, lādoties.
- kā krauklis saka, paužot neapmierinātību ar kāda izturēšanos, nosodot kāda rīcību.
- nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
- ka tev veļu māte saka, paužot neapmierinātību.
- cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
- velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
- velns lai rauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko lielās dusmās, sašutumā, neapmierinātībā, vēloties ko neesam, pazūdam, lādot.
- vilks lai parauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam.
- paerrīgs Samērā noraizējies, neapmierināts, paīgns.
- panīšķīgs Samērā untumains, kaprīzs, neapmierināts.
- piņķīgs Sarežģīti apmierināt, grūti izpatikt.
- cepiens satraukums, neapmierinātība (par ko)
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- skābs ģīmis sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- gara seja sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- sociālā deprivācija situācija, kurā indivīdam trūkst iespēju apmierināt vajadzību pēc sociālās mijiedarbības; to ierobežo indivīda brīvību un iespējas realizēt sevi sociāli aktīvā un pieņemamā veidā.
- kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
- kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
- kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
- troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
- lietošanas vērtība spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību.
- ķezīgs Strīdīgs, neapmierināts.
- junioraizņēmums Subordinētais aizņēmums - aizņēmums, kurš tiek atmaksāts nenodrošinātam kreditoram pēc tam, kad apmierinātas nodrošināto kreditoru prasības uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
- pārskundēt Sūdzēties, izteikt neapmierinātību.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
- ilgtspējīga attīstība tāda attīstība, kas apmierina šīsdienas vajadzības, nemazinot nākamo paaudžu iespējas apmierināt viņu vajadzības.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
- pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
- pakreņķīgs Tāds, kas ir mazliet noraizējies, nobēdājies, arī neapmierināts, īgns.
- šķendīgs Tāds, kas ir neapmierināts, īgns; tāds, kas baras, rājas, īgnojas.
- neapmierināts Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs.
- fakins Tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts.
- nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu; tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi; tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
- nerāts Tāds, kas nav apmierināts ar savu izturēšanos, rīcību.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
- dzeltra Tāds, kas vienmēr ir neapmierināts.
- neapmierināts Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība (1).
- šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs (3).
- greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu).
- īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums; tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
- sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu; tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
- apetence Tieksme apmierināt dabiskās dziņas.
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem.
- konkurss tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- nišķīgums Untumainība, kaprīzums, neapmierinātība.
- nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns).
- nišķīgs Untumains, kaprīzs, neapmierināts.
- starā Veiksmīgs, ar sevi apmierināts.
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
- kaucenis Vienmēr neapmierināta un īgna būtne.
- pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
apmierināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV