Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprāt.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (210):
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- iešņākāt Ar bargiem vārdiem aprāt.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko).
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- sensus communis cilvēka saprāts.
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
- šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- koans Dzenbudismā termins, ar ko apzīmē jautājumu, uz kuru nav iespējams sniegt saprātīgu atbildi.
- čita Ezoterismā zemākais saprāts.
- bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
- panloģisms Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- gudre Gudrā, saprātīgā.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- uzķīvēt Īsi aprāt, sabārt.
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
- gaišīgs Izglītots; arī saprātīgs.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
- tolks Jēga; saprātīga rīcība.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
- pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- jūgties Kļūt stulbam; zaudēt saprātu.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks.
- stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
- mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
- bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- dumjš kā zābaks ļoti dumjš, nesaprātīgs, muļķis.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- diētika Mācība par saprātīgi iekārtotu dzīvi, uzturu.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga.
- ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- dumjprātība Muļķība, nesaprātība.
- dumprātība Muļķība, nesaprātība.
- tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- kā (viens) vucēns muļķīgs, dumjš, nesaprātīgs.
- pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- dumjprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
- dumprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība.
- nenojēga Nesaprātība, muļķība.
- dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt.
- tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
- dilda Nesaprātīgs cilvēks.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- uz augšu (arī gaisā) pasists nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dulss Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
- kreizī Nesaprātīgs, nepareizs.
- neziņš Nesaprātīgs, neprātiņš, muļķis.
- kreizi Nesaprātīgs; nepareizs.
- kreiss Nesaprātīgs; pastulbs.
- iracionāls nesaprātīgs.
- čankarēties neveikli, nesaprātīgi uzvesties; lēnām ģērbties.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
- pafilozofēt Paprātot.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- saņemt sevi rokās pārvarēt savu vājumu, saņemties, savaldīties, spēt rīkoties saprātīgi.
- ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta pavisam nesaprātīgi.
- ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas pavisam nesaprātīgi.
- noskriet no prāta pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- aizgrābt Pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu.
- ieprātīgs Prātīgs, saprātīgs, sapratīgs.
- galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
- omaši Prāts, saprāts, jēga.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- runāt mežā runāt aplamības, runāt nesaprātīgi.
- konceptīvs Sajūtīgs, uzņēmīgs; saprātīgs, apķērīgs.
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi.
- bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku.
- cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- dulla muša saka par uzmācīgu, nesaprātīgu sievieti.
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga.
- nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
- kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi.
- īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- tinti dzēris saka, ja kāds nesaprātīgi, aplami runā, rīkojas.
- kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
- kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi.
- nav gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.
- nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu.
- nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
- patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šautris Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām.
- pagudrai Samērā saprātīgi, gudri.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību; saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- prāta darbs saprātīga izturēšanās, rīcība.
- prādēne Saprātīga sieviete.
- Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči.
- palīdzens Saprātīgi nobarots.
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
- prādēnis Saprātīgs cilvēks.
- prādēns Saprātīgs cilvēks.
- prātdienis Saprātīgs cilvēks.
- racionāls Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots; intelektuāls, racionāls.
- jēdzīgs Saprātīgs, prātīgs (par cilvēku).
- mācīgs Saprātīgs.
- samanīgs Saprātīgs.
- SK Saprātīguma koeficients.
- ziņa Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga.
- vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- jēga Saprāts; prāts.
- sajēga Saprāts; prāts.
- čustva Saprāts.
- gudre Saprāts.
- autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
- meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks.
- Ādžņa čakra smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba.
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ").
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; arī dīvains, nesaprātīgs.
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi; arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga, loģiska pamatojuma, nolūka.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- saprātīgs Tāds, kam piemīt saprāts.
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- atskārtīgs Tāds, kas ātri apjēdz, aptver; saprātīgs.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi; saprātīgs.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- cerīgs Uzmanīgs, saprātīgs.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- bon sens veselais saprāts.
- common sense veselais saprāts.
- kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iziet no jēgas (arī no prāta) zaudēt saprātu.
- noosfēra Zemi aptveroša sfēra, kuras stāvokli un attīstību nosaka cilvēka saprātīga darbība.
- šīberis aizkrīt (ciet) zūd spēja saprātīgi spriest.
- širmis aizkritis zudusi spēja saprātīgi spriest
- šīberis ciet Zudusi spēja saprātīgi spriest.
aprāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV