Paplašinātā meklēšana
Meklējam aura.
Atrasts vārdos (81):
- aura:1
- daura:1
- gaura:5
- gaura:1
- gaura:2
- gaura:3
- gaura:4
- Haura:1
- laura:1
- Laura:1
- maura:1
- bļaura:1
- cauras:1
- ņauras:1
- šauras:1
- Adhaura:1
- Aglaura:1
- Ahraura:1
- Akhaura:1
- Angaura:1
- Indaura:1
- pisaura:1
- caurais:1
- čaurans:1
- Gaurata:1
- Hauraki:1
- kauravi:1
- mauraga:1
- Mauragi:1
- Tauraģe:1
- Taurana:1
- Zauraks:1
- auramīns:1
- Epidaura:1
- zaļmaura:1
- cauraugt:1
- cauraust:1
- kauravas:1
- laurales:1
- lauraugi:1
- mauragas:1
- maurains:1
- šauracis:1
- šauraiza:1
- Tauragni:1
- tauraģēt:1
- tauraģis:1
- aurancija:1
- Gauratiņa:1
- kauradžāt:1
- lauraceae:1
- lauramīds:1
- cinatgaura:1
- Mingečaura:1
- Montabaura:1
- Papastaura:1
- Borhaurali:1
- caurasiņot:1
- cauraudzis:1
- caurauklot:1
- sarmauraga:1
- šauracains:1
- šauracītis:1
- šauractiņa:1
- šaurasmens:1
- Vecgaurata:1
- Arvidsjaura:1
- Arvīdsjaura:1
- cauraudzīte:1
- caurauklots:1
- staurastras:1
- staurastrum:1
- šaurapraide:1
- cietpaurains:1
- plikpaurains:1
- restaurators:1
- tukšpaurains:1
- zalkšmauraga:1
- auranciamarīns:1
- Hercogenauraha:1
- lauramidopropilbetaīns:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (694):
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- aizšmauga Aizsieta, šaura vieta.
- aizžmauga Aizsieta, šaura vieta.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
- Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
- Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- baķis bakalaura darbs.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- Emberiza leucocephala baltpaura stērste.
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma.
- asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa.
- maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
- Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga.
- oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum").
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu.
- kārtaina gaļa cauraugusi gaļa.
- cauraudzīte Cauraugusi gaļa.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- iezmauga Caurauklojums.
- šņoru grāmata caurauklota grāmata.
- izaust Cauraust.
- strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- Hieracium umbellatum čemurainā mauraga.
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
- Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk.
- šauracītis Dem. --> šauracis.
- šauractiņa Dem. --> šauracis.
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā.
- mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem.
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
- telomorfoze Evolūcija šauras (galējas) specializācijas virzienā.
- Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers.
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
- Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
- Phoenicurus auroreus gaišpaura erickiņš.
- platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma.
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
- longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru).
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
- sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
- jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- Mergus serrator garknābja gaura.
- gauris Gaura 1.
- gora Gaura 1.
- gaura Gaura 2(1).
- mergus Gauras.
- Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
- Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
- Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā.
- Lindheimera gaura gauru suga ("Gaura lindheimeri").
- Hieracium laevigatum gludā mauraga.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
- smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m.
- Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
- Indura Indaura, pilsēta Indijā.
- Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- eirinters Instruments šauras ejas vai dobuma paplašināšanai.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot.
- mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium").
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem.
- zeltainā jūraskarūsa jūraskarūsu suga ("Sparus aurata"); dorada.
- Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms.
- Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā.
- Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā.
- kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas.
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu).
- Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos.
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
- oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca").
- sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados.
- pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos.
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- izdubēt Kļūt cauram.
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- smalkkārtnis Koks, kuram ir šauras kārtas, joslas.
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
- asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts.
- strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
- zeltītā šaurkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus subauratus").
- kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
- lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
- blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila").
- Mergus merganser lielā gaura.
- Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- zeltainā lilija liliju suga ("Lilium auratum").
- Gaura lindheimeri Lindheimera gaura.
- subglaciālā iegultne lineāra šaura ielejveida reljefa forma - līdz 50-90 m dziļa, 300-800 m plata, līdz 20-50 km gara.
- piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas.
- līniņš Līnija, šaura svītra.
- pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
- mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
- cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- cūku kumelīte maura kumelīte.
- Matricaria discoidea maura kumelīte.
- Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms.
- cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides").
- redelīte Maura platkājiņš.
- baltvēdares Maura retējs ("Potentilla anserina").
- baltvēdere Maura retējs ("Potentilla anserina").
- baltvēderene Maura retējs ("Potentilla anserina").
- baltvēderes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- baltvēderiņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
- baltvēderīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- ceļstaipekņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
- cūkrieksts Maura retējs ("Potentilla anserina").
- kāpnīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- mauri Maura retējs ("Potentilla anserina").
- mauriņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
- mauriņš Maura retējs ("Potentilla anserina").
- maurplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina").
- maurzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- pienītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājiņa Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājiņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājiņš Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājis Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājīši Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- platkājītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- staipekšņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
- staipeksnis Maura retējs ("Potentilla anserina").
- strepītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- sudabrine Maura retējs ("Potentilla anserina").
- sudrabine Maura retējs ("Potentilla anserina").
- tītarzāle Maura retējs ("Potentilla anserina").
- tīternīca Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepenājs Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepene Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepenīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepenītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepenzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
- trepītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
- treplapiņa Maura retējs ("Potentilla anserina").
- vardūkšņas Maura retējs ("Potentilla anserina").
- vēdrīši Maura retējs ("Potentilla anserina").
- zosplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina").
- Potentilla anserina maura retējs.
- maura Maura skarene ("Poa annua").
- maurzāle Maura skarene ("Poa annua").
- Poa annua maura skarene.
- ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- Polygonum arenastrum maura sūrene.
- cielavenes Mauragas ("Hieracium").
- mauroga Mauragas ("Hieracium").
- vanadze Mauragas ("Hieracium").
- vanagzāles Mauragas ("Hieracium").
- hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints.
- vanadzes Mauragas.
- Erysimum hieracifolium mauraglapu pērkonene.
- Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
- Lemonia dumi mauragu dzeltenvērpējs.
- Picris hieracoides mauragu rūgtpiene.
- oranžā mauraga mauragu suga ("Hieracium aurantiacum").
- Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii").
- šķeltā mauraga mauragu suga ("Hieracium bifidum").
- zilganā mauraga mauragu suga ("Hieracium caesium").
- ciņu mauraga mauragu suga ("Hieracium caespitosum").
- galvainā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
- lielā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
- prūšu mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
- puscaurspīdīgā mauraga mauragu suga ("Hieracium diaphanoides").
- daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides").
- brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum").
- zeltainā mauraga mauragu suga ("Hieracium lactucella").
- gludā mauraga mauragu suga ("Hieracium laevigatum").
- mūru mauraga mauragu suga ("Hieracium murorum").
- mazā mauraga mauragu suga ("Hieracium pilosella").
- Savojas mauraga mauragu suga ("Hieracium sabaudum").
- čemurainā mauraga mauragu suga ("Hieracium umbellatum").
- meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum").
- stīgu mauraga mauragu suga ("Hieracium x flagellare").
- daudzziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x floribundum").
- spilvziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora").
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- Mergus albellus mazā gaura.
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne.
- ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā.
- ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos.
- Zosterops melanocephalus melnpaura briļļputniņš.
- Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura").
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- Hieracium murorum mūru mauraga.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās).
- Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne.
- čora Neliela, šaura istaba.
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
- ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši.
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- sētstarpe No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- pina No auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai.
- parieto- Norāda uz sienu vai paura kaulu.
- repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata).
- Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca".
- iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
- sietknābji Pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos.
- Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos.
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oklenda Pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā.
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Hercogenauraha Pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā.
- snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa.
- salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas.
- lisijs Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- liss Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- kants Priekšmeta šaura mala.
- anteroparietāls Priekšpaura.
- Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium").
- purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja.
- purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla.
- Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga.
- gūra Putns, garknābja gaura.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
- miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
- zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia").
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(2); šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- zeltītā rožvabole rožvaboļu suga ("Cetonia aurata"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
- josta Saite, šaura sloksne, ko apņem ap vidukli.
- Hidenzē Sala Baltijas jūras piekrastē, uz rietumiem no Rīgenes (Vācijā), platība - 1860 ha, šaura, 18 km gara (dienvidu-ziemeļu virzienā), augstums - līdz 72 m vjl., kūrorts.
- vimpelis Samērā gara un šaura flaga.
- strūkla Samērā šaura (gaismas) plūsma.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām.
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- lente Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem); arī sprauga.
- švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- Synallaxis ruficapilla sarkanpaura dzeloņmūrnieks.
- Pipra mentalis sarkanpaura pipra.
- Hieracium sabaudum Savojas mauraga.
- šmauga Sažmauga, istms; šaura vieta, sprauga.
- klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums.
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus.
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls.
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
- goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli.
- birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes.
- grēdots smiltājs smilšu masīvs, ko veido šauras, paralēlas grēdas.
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai.
- Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla.
- apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla.
- staurastrum Staurastras.
- Staurastrum aciculiferum staurastru suga.
- Staurastrum aculeatum staurastru suga.
- Staurastrum alternams staurastru suga.
- Staurastrum anatinum staurastru suga.
- Staurastrum apiculatum staurastru suga.
- Staurastrum avicula staurastru suga.
- Staurastrum bacillare staurastru suga.
- Staurastrum brebissonii staurastru suga.
- Staurastrum brevispinum staurastru suga.
- Staurastrum controversum staurastru suga.
- Staurastrum cuspidatum staurastru suga.
- Staurastrum dejectum staurastru suga.
- Staurastrum dilatatum staurastru suga.
- Staurastrum lunatum staurastru suga.
- Staurastrum paradoxum staurastru suga.
- Staurastrum pungens staurastru suga.
- Staurastrum tetracerum staurastru suga.
- Staurastrum tumidum staurastru suga.
- Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns.
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele.
- Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem.
- šauraiza Šaura aiza.
- klauza Šaura ala, vientuļa mūka miteklis.
- austine Šaura austa jostiņa; diža drāna.
- apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
- apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu.
- apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu.
- iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam).
- vienrindas atmiņas modulis šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei.
- pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā.
- strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā).
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
- lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
- pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- naģene Šaura kurpe, cimds.
- sekačs šaura laktiņa izkapts kapināšanai.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai.
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu.
- šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai.
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem.
- Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci.
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums.
- zemes šaurums šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- cirvjaģīmis Šaura seja.
- stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada.
- līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
- drīksna Šaura svītra, strēmele.
- driksne Šaura svītra, strēmele.
- drīksne Šaura svītra.
- kacarāgi Šaura telpa aiz krāsns; aizkrāsne.
- ūsne Šaura telpa.
- tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru.
- kaņons Šaura un dziļa ieleja jeb aiza starp stāvām klinšu sienām.
- stroga Šaura vaļēja vieta starp 2 ēkām, mežiem u. c.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2).
- aizgore Šaura vieta starp divām ēkām.
- ģerkle Šaura vieta starp divām sienām.
- ģerkste Šaura vieta starp divām sienām.
- spranga šaura vieta starp diviem mežu masīviem.
- šaurums Šaura vieta, teritorija.
- žmauga Šaura vieta.
- iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā.
- laida Šaura zemes strēle.
- tasme Šaura zīda lente apģērba rotājumam.
- endzete Šaura zīda lente.
- mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne.
- rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums.
- pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- slāpiens šaura, gara josla, strēmele.
- Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m).
- nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
- slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m.
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas.
- ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma.
- celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs.
- kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš (3).
- kājceles Šaura, garena grīdsega.
- strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- čerkstele Šaura, ierobežota telpa.
- zemes mēle šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle.
- zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
- strīpe Šaura, nedziļa grope.
- ukņa Šaura, nekopta telpa.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- ūkņa Šaura, netīra istaba.
- pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām.
- atvādze Šaura, neuzarta sloksne starp divām vagām.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
- ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
- līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
- goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
- jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva.
- šaurais patskanis šaurais "e" vai "ē".
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- stangales Šauras bikses.
- čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi.
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas.
- sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
- zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem.
- šaure Šaurums, šaura starpa.
- cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
- laurs Šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu.
- Hieracium bifidum šķeltā mauraga.
- zimzains Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- zimzaiņš Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- lipains Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- lipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- ļipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- dolihocefālisks Tāds, kam gara un šaura galva; galvaskausa indekss mazāks par 75,9.
- strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids; tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
- šaurkrūtains Tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šaurmalains Tāds, kam ir šaura mala (parasti par cepuri).
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šaursejains Tāds, kam ir šaura seja.
- gargalvis Tāds, kam ir šaura un gara galva; dolihocefālisks.
- šauracains Tāds, kam ir šauras acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smalkkārtains Tāds, kam ir šauras kārtas, joslas.
- smalkkārtaiņš Tāds, kam ir šauras kārtas, joslas.
- šaurlapains Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem); šaurlapu.
- šaurlapu Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem).
- šaurspīļu Tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi).
- leņķveida Tāds, kam ir, parasti šaura, taisna vai plata, leņķa forma, veids.
- čemurziedains Tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas.
- intraparietāls Tāds, kas atrodas galvas smadzeņu paura daivā.
- interparietāls Tāds, kas atrodas starp kādas daļas sienām vai starp abiem paura kauliem.
- mastoparietāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu.
- parietoskvamozs Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu.
- parietosfenoidāls Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un spārnkaulu.
- parietotemporāls Tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu.
- pārietotemporals Tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu.
- parietookcipitāls Tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu.
- parietāls Tāds, kas ir novietots organisma sānos; tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai; vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
- šauracis Tas (tāds), kam ir šauras acis.
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m).
- Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m).
- puskode Tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā.
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m.
- Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem.
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
- Deštekevirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos ("Dasht-i-Kavir"), Irānas ziemeļaustrumos, platība - \~55000 kvadrātkilometru, garums - \~500 km, platums - līdz 250 km, beznoteces ieplakas (600-800 m vjl.), takiri, solončaki, ko šķir šauras grēdas, ziemeļu daļā oāzes.
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- čurums Tumša un šaura vieta.
- duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga.
- Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
- Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
- Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
- Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka.
- Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka.
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
- Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī.
- Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka.
- Seihana Upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā.
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles.
- nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
- Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī.
- stīgot Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure.
- siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju.
- Mazā Buļu ala viena no Buļu alām Buļu iezī, 4,3 m gara, šaura plaisa, kuras sienā izkalts ieapaļš iedobums (tā diametrs \~2 m, augstums 2,2 m).
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
- Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m.
- Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m.
- priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- zaļmaura Zaļmaura zāle - zaļmauriņš.
- dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
- dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
- Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms.
- Hieracium auricula zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms.
- bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas.
- Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene.
- Hieracium caesium zilganā mauraga.
- Phoenicurus caeruleocephalus zilpaura erickiņš.
- licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds.
- Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia").
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
aura citās vārdnīcās:
MLVV
MEV