Paplašinātā meklēšana

Meklējam bēd.

Atrasts vārdos (117):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (429):

apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
apbēds Apbēda.
apbads Apbēdas.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
aflišēt Apbēdināt.
apbēdāt Apbēdināt.
sasūrināt Apbēdināt.
sasūrot Apbēdināt.
apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
sirdz grauzes bēdas.
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē.
izraizēties Bēdāties, nobēdāties.
ēdināt sirdi bēdāties.
rīdāt bēdāties.
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
ar nolaistām rokām bēdīgs, izmisis, bezcerīgs, nevarīgs.
ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis.
kā muižu pārdevis bēdīgs; bēdīgi.
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns.
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis.
bēdu brālis (retāk biedrs) bēdubrālis.
bēdu biedrs (biežāk brālis) bēdubrālis.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs.
bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
bezbēdnis Bezbēdnieks.
gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt.
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
kreņķēt Būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas.
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks.
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras.
nocietas Ciešanas, bēdas.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis.
bēdelītis Dem. --> bēdelis.
nebēdniecēns Dem. --> nebēdnieks.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
grūši Grūti, smagi, bēdīgi.
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
aizbēdāt Iesākt bēdāties.
savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
saduzot Ilgāku laiku sērot, bēdāties.
sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
izkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties.
izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
vaidie Interjekcija (sāpju, bēdu vai izbrīna izteikšanai).
Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
izabēdāties Izbēdāties.
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku).
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
ērcēt Izraisīt skumjas, bēdas.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti.
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji.
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
sadrauvēties Kļūt bēdīgam, noskumt.
nošvurkt Kļūt bēdīgam, sašļukušam.
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
ieskumt Kļūt mazliet bēdīgam.
izspilgt Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
izspilgties Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
saskumties Kļūt skumjam, raizēties, bēdāties.
sažēlēt Kļūt žēl vai sākt bēdāties.
lāpstiņu kompresors kompresors, kas uz gāzi iedarbojas ar rotējošām lāpstiņām (centrbēdzes, aksiālie kompresori).
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
lebedīgs Kustīgs, nebēdnīgs.
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā.
līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē.
tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem.
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
ar garām acīm neapmierināti; bēdīgi.
nebēdīgums Nebēdība.
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
lascīvs Nebēdīgs.
smaulains Nebēdīgs.
nebēdnīca Nebēdniece.
trakainis Nebēdnieks.
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem.
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs.
bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis.
žalbers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalburs Nebēdnis, ēverģēlis.
blēņkopis Nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem.
nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
vallats Nebēdnis, pārgalvis.
lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
pusbēda Neliela bēda.
dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
utūzis Nerātnis, nebēdnieks.
kriuda netaisnība, pārestība, bēda.
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts.
lūpu atkāris nobēdājies.
drūvīgs Nobēdājies.
nosirties Nobēdāties, norūpēties.
nogremzties Nobēdāties, nosēroties.
sabēdāt nobēdāties.
noīgt Nobēdāties.
nosabēdāties Nobēdāties.
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus.
ar grūtu (arī ar smagu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
ar smagu (arī ar grūtu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
noļūris Nomocīts, bēdīgs.
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs.
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties.
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts.
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas.
nošļurcis Noskumis, bēdīgs.
nošurcis Noskumis, bēdīgs.
nošālējies Noskumis; bēdīgs.
saskumēties Noskumt, bēdāties.
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt.
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
lūdzas, vai zemē mezdamies novārdzis, nobēdājies, sagrauzts.
žēlotins Nožēlojams, bēdīgs.
patužīt Pabēdāt.
pabēdāt Pabēdāties.
pasabēdāties Pabēdāties.
nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām.
sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
smerža Palaidnīgs nebēdnis.
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sakreņķēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies.
izbēdināt Panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku).
atbēdāt Panest, paciest savas bēdas.
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārsabēdāties Pārbēdāties.
pārbēglis Pārbēdzējs.
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu.
izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt.
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
samisināt Pilnīgi samulsināt, apbēdināt.
grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis.
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs.
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs.
kraute Raizes, bēdas, mokas.
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas.
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
rūdināt Raudināt, bēdināt.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku.
prāce Rūpes, bēdas.
piebēdāt Rūpēties, bēdāties.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas.
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
nobēdāt Sākt bēdāties, kļūt skumjam.
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt.
aizbēdāties Sākt skumt, bēdāties.
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
nobēdas Sāpes, bēdas.
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji.
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu.
mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
nobēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
bēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu).
bēdāties Savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu).
piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu).
addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi.
sērulis Sērotājs, bēdulis.
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis.
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana.
apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt.
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
trūrīgs Skumīgs, bēdīgs.
aflikācija Skumjas, bēdas.
trūre Skumjas, bēdas.
mesto Skumji, bēdīgi; drūmi.
sāpīgai Skumji, bēdīgi.
noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
trūvīgs Skumjš, bēdīgs.
ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties.
dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties.
dulžot Skumt, bēdāties.
duzēt Skumt, bēdāties.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
rūgtoties Sūroties, bēdāties.
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā.
abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs.
līdzjutīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1); noskumis, skumjš.
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs.
bēdelis Tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis.
pakreņķīgs Tāds, kas ir mazliet noraizējies, nobēdājies, arī neapmierināts, īgns.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4).
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
bogls Tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis.
bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs.
nebēdulis Tāds, kas nebēdājas, neskumst.
bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls.
sadrucis Tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs.
hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
bezbēdīgs Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
bēdīgs Tāds, kurā izpaužas bēdas.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
nelaimīgs Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība.
sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
bēdluga Traģēdija, smags dramatisks darbs; bēdu luga.
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
paugains Trakulīgs, nebēdnīgs.
kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās).
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts.
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam.
džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot.
noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
azīls Vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.).
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks.
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
rotācijas žāvēšana žāvēšana gāzu un tvaika vidē ar papildu centrbēdzes efekta izmantošanu.

bēd citās vārdnīcās:

MEV

bē̦d