Paplašinātā meklēšana
Meklējam ciens.
Atrasts vārdos (162):
- ciens:1
- buciens:1
- dīciens:1
- dūciens:1
- laciens:1
- leciens:1
- lēciens:1
- liciens:1
- mīciens:1
- muciens:1
- nāciens:1
- rēciens:1
- rūciens:1
- sēciens:1
- sīciens:1
- sūciens:1
- teciens:1
- tūciens:1
- vēciens:1
- brēciens:1
- gārciens:1
- jauciens:1
- kanciens:1
- kārciens:1
- kauciens:1
- krāciens:1
- kulciens:1
- kurciens:1
- ķērciens:1
- malciens:1
- mērciens:1
- pirciens:1
- rieciens:1
- sauciens:1
- smaciens:1
- šalciens:1
- šlūciens:1
- šļāciens:1
- šļūciens:1
- šņāciens:1
- šņūciens:1
- teiciens:1
- tenciens:1
- triciens:1
- trīciens:1
- vilciens:1
- vilciens:2
- virciens:1
- pacienss:1
- apliciens:1
- apniciens:1
- atlēciens:1
- atnāciens:1
- brauciens:1
- iesēciens:1
- izlēciens:1
- iznāciens:1
- klunciens:1
- kvieciens:1
- nolēciens:1
- nonāciens:1
- palēciens:1
- panāciens:1
- pasāciens:1
- slauciens:1
- smalciens:1
- snauciens:1
- spruciens:1
- spurciens:1
- sveiciens:1
- šļirciens:1
- šmauciens:1
- šņauciens:1
- trauciens:1
- trieciens:1
- uzlēciens:1
- uzliciens:1
- uzmāciens:1
- uznāciens:1
- uzrēciens:1
- uzrūciens:1
- apsauciens:1
- atsauciens:1
- atvilciens:1
- iebrēciens:1
- iekauciens:1
- iekrāciens:1
- iesauciens:1
- izsauciens:1
- izteiciens:1
- nosauciens:1
- noteiciens:1
- palieciens:1
- pārlēciens:1
- pasauciens:1
- pateiciens:1
- pielēciens:1
- sānlēciens:1
- sasauciens:1
- uzbrēciens:1
- uzbruciens:1
- uzsauciens:1
- zaķleciens:1
- atbrauciens:1
- ātrvilciens:1
- atsveiciens:1
- dzijsūciens:1
- izbrauciens:1
- nobrauciens:1
- pieteiciens:1
- pievilciens:1
- pusrieciens:1
- satrieciens:1
- uzbrauciens:1
- žākļlēciens:1
- aizbrauciens:1
- autovilciens:1
- pārbrauciens:1
- piebrauciens:1
- tālbrauciens:1
- beneficienss:1
- lēcienslānis:1
- trieciensams:1
- atomtrieciens:1
- autobrauciens:1
- aviotrieciens:1
- bruņuvilciens:1
- dīzeļvilciens:1
- kamašvilciens:1
- metrovilciens:1
- pamatvilciens:1
- pretsveiciens:1
- prettrieciens:1
- slogbrauciens:1
- starpsauciens:1
- tukšbrauciens:1
- turpbrauciens:1
- velobrauciens:1
- atpakaļnāciens:1
- flangtrieciens:1
- hidrotrieciens:1
- izlūktrieciens:1
- kodoltrieciens:1
- kurjervilciens:1
- papildvilciens:1
- riteņbrauciens:1
- starpbrauciens:1
- ugunstrieciens:1
- triecienslodze:1
- elektrovilciens:1
- izvedējvilciens:1
- priekšbrauciens:1
- sanitārvilciens:1
- savācējvilciens:1
- speciālvilciens:1
- atpakaļbrauciens:1
- pasažiervilciens:1
- superātrvilciens:1
- triecienstigrība:1
- teiciensaliktenis:1
- kokvedējautovilciens:1
- refrižeratorvilciens:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (666):
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- PV A/s "Pasažieru vilciens".
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
- sūk Aicinājuma sauciens sunim.
- pasvilpiens Aicinājums, sauciens.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- kurbete akrobātisks lēciens.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- zajebal Apnicis; lamāšanās izsauciens.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- bon mot asprātība, asprātīgs teiciens.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- pretsveiciens Atbildes sveiciens.
- pretsveicinājums Atbildes sveiciens.
- pretsveikums Atbildes sveiciens.
- pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
- drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- TGV Ātrvilciens (fr. "train a grande vitesse").
- kurjervilciens Ātrvilciens.
- urrājiens Atsevišķs "urrā" sauciens.
- krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam).
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
- ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
- euoi Bakhanšu gaviļu sauciens.
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem.
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ.
- reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums.
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
- braucums Brauciens, braukums.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- jātuwis Brauciens, ceļojums.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- braucienis Brauciens.
- vēkšiens Brēciens, kliedziens.
- bruņu vilciens bruņuvilciens.
- ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens.
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
- coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot.
- flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā.
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
- daudzdienas Daudzdienu velobrauciens.
- kabriole Deja, viegls palēciens.
- riecieniņš Dem. --> rieciens.
- vilcieniņš Dem. --> vilciens 2.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
- sulīgs Divdomīgs; kodolīgs (izteiciens).
- ambiloģija Divējādi iztulkojama vārdkopa vai teiciens.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- špiļka Dzēlīgs izteiciens.
- krateklis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- kratulis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- elsājiens Dziļš, smags elpas vilciens.
- vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
- necentrāls trieciens ekscentrisks trieciens.
- električka Elektriskais vilciens.
- eļektrička Elektriskais vilciens.
- zmejka Elektrovilciens.
- atvilciens Elpas vilciens.
- izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- bezmērība Galējība, pārmērība, izlēciens, ekscess.
- lelele Gana sauciens.
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- garkstiens Gārdziens, krāciens.
- mēlesmežģis Grūti izrunājams vārds vai izteiciens.
- spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus.
- nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
- gnoma Īss teiciens, aforisms (biežāk - saistītā valodā).
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
- iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- sintomija Īss, spēcīgs izteiksmes veids; šāds izteiciens.
- aks Izbrīna sauciens.
- olalā Izbrīnās izsauciens.
- grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās.
- partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- rokš izsauciens aicinot cūku.
- vucs Izsauciens ar kuru aitu dzen uz ceļa.
- bauc Izsauciens atdarinot šāvienu.
- nauž Izsauciens govs nomierināšanai.
- akis Izsauciens izbrīna izteikšanai.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- pizdec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdet Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdū Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizģec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus.
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi; skic.
- skic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi.
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- tīš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
- cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pi Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pī Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pij Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- cuī Izsauciens, ar kuru rīda suņus.
- zaebis Izsauciens, izsaka pozitīvas emocijas.
- atsauciens Izsauciens, izteiciens atbildei.
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
- jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu.
- bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni.
- nu ir vāks izsauciens, kas raksturo situāciju, kā visai kritisku.
- škir Izsauciens, ko izmanto tītaru aizbaidīšanai.
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
- ej no(st) izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- jop Izsauciens, var izteikt sašutumu, izbrīnu.
- parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
- ļeļeļe Izsmējīgs izsauciens, mēdīšanās.
- izteikums Izteiciens (1).
- čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā.
- apoftegma Izteiciens, domu grauds, aforisms.
- izsaka Izteiciens, izteikums.
- arābisms Izteiciens, kas konstruēts pēc arābu valodas parauga.
- paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms.
- pieruna Izteiciens, paruna.
- piestāsts Izteiciens, paruna.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- dictum Izteiciens, vārds, asprātība.
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- bilīsnā Izteiciens.
- izteika Izteiciens.
- teicienis Izteiciens.
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe.
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- kapriole Jāšanas sportā - manēžas zirga lēciens uz vietas.
- halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens.
- kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
- ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
- moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi.
- dum spiro, spero kamēr es elpoju, es ceru (Ovīdija izteiciens).
- pārgājiens Karakuģa brauciens.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
- iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai.
- izvedējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas izved vagonus no mezgla šķirošanas stacijas uz iecirkņa starpstacijām un kravu stacijām.
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā.
- vietējais vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir 150–700 km.
- piepilsētas vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir līdz 150 km.
- tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km.
- quod erat demonstrandum kas arī bija jāpierāda (Eiklīda teiciens).
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs.
- derdzis Klaigāšana, ķērciens.
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
- ūkšiens Kliedziens, sauciens; arī jodelēšanas izsauciens.
- cri Kliedziens, sauciens.
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- domugrauds Kodolīgs izteiciens, aforisms.
- atomtrieciens Kodoltrieciens.
- koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
- krācienis Krāciens.
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
- paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t.
- saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
- palielināta garuma vilciens kravas vilciens, kura garums pārsniedz 350 asis.
- ļaužu vilciens kravas vilciens, kurā ir vairāk nekā 10 vagonu ar cilvēkiem.
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
- praktnieks Kravas vilciens.
- bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
- kviecienis Kvieciens.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- kārciens Ķērciens.
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
- jukš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jūkš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jukšu Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- fuck Lamāšanās izsauciens.
- fucking Lamāšanās izsauciens.
- iedritvai Lamāšanās izsauciens.
- šed Lamāšanās izsauciens.
- shit Lamāšanās izsauciens.
- shitt Lamāšanās izsauciens.
- biezs (arī apaļš, trekns) vārds lamu vārds; ass vārds vai teiciens.
- biezs vārds lamuvārds; ass vārds vai teiciens.
- salhovs Lēciens ar griešanos daiļslidošanā.
- tulups Lēciens ar griešanos daiļslidošanā.
- salto mortale lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- saltomortāle Lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- kapriola Lēciens gaisā, grimase.
- kabriola lēciens klasiskajā baletā.
- sānlēciens Lēciens sānis.
- ņurka Lēciens ūdenī (ar galvu pa priekšu).
- limins Lēciens ūdenī.
- žākļlēciens lēciens, izvēršot kājas.
- klunkuris Lēciens, kūlenis.
- klunkurs Lēciens, kūlenis.
- linka Lēciens, palēciens.
- links Lēciens, palēciens.
- tumbiņa Lēciens, saliecot kājas (vingrošanā).
- lecenis Lēciens.
- lēcienis Lēciens.
- leciens Lēciens.
- lēkums Lēciens.
- ļimins Lēciens.
- metiens Lēciens.
- pašāviens Lēciens.
- krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās.
- ruķis liels maizes rieciens.
- salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
- tire Lociņa vilciens uz leju.
- amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
- lansade Lokam līdzīgs zirga lēciens.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
- šķēlis maizes rieciens.
- apriecenis Maizes rieciens.
- kanceits Maizes rieciens.
- kancis Maizes rieciens.
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
- triecienpretestība Materiāla spēja pretoties sagrūšanai, ja uz materiālu iedarbojas triecienslodze.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- aletes Mednieka sauciens.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- metrovilciens Metropolitēna vilciens.
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē.
- duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot.
- Šalom Miers; jūdu sveiciens.
- enduro Motosacensību veids - izturības brauciens.
- motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
- ļēkstis Nejauks brēciens.
- šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
- Sasodīts ar vienu aci! nepatikas izsauciens.
- ā pas nepatikas izsauciens.
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- čorts Neziņas vai nepatikas izsauciens.
- bračkiņ Nicīga uzruna; vispārīgs izsauciens.
- eč Nievājošs apsauciens bērnam.
- pusgada kamzolis nievājošs izteiciens lamuvārds.
- nirka Niriens; lēciens ūdenī.
- semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
- aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
- heliriteņbraukšana nobrauciens ar velosipēdu no kalna, kur sportistus un velosipēdus nogādā ar helikopteru.
- dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās.
- archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms.
- arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
- gastroļs Noziedznieka brauciens uz citu pilsētu ar noziedzīgu mērķi.
- ļinku Palēciens.
- pliksniens Palēciens.
- gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas.
- gač Pamudinājuma uzsauciens aitai.
- užu Pamudinājuma uzsauciens sunim.
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
- sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam.
- kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim.
- banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu; banāls izteiciens.
- demogrāfiskā revolūcija pāreja, kvalitatīvs lēciens no viena iedzīvotāju atražošanas tipa uz citu. Pirmā demogrāfiskā revolūcija nozīmēja pāreju no atražošanās arhaiskā tipa uz tradicionālo tipu, otrā demogrāfiskā revolūcija - no atražošanās tradicionālā tipa uz mūsdienu tipu.
- mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
- Ak tu vētra! pārsteiguma izsauciens.
- brālīt Pārsteiguma, draudu vai baiļu izsauciens.
- pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
- pagarināts vilciens pasažieru vilciens, kura sastāvā ir 20 vai vairāk vagonu.
- majdans Pasažieru vilciens.
- pasažiervilciens Pasažieru vilciens.
- pašisieris Pasažieru vilciens.
- au naturel pavāru mākslā izteiciens par ēdienu, kas pagatavots vienkārši, bez piedevām.
- nākums Paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1); arī nāciens (1).
- sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1); arī sveiciens (1).
- sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2); arī sveiciens (2).
- pieteiciens Piebilde; bieži lietots izteiciens.
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- Uz redzi! pieklājības teiciens atsveicinoties; uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties.
- sveikiveseli Pieklājības teiciens atsveicinoties.
- dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks.
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
- Paliec sveiks! pieklājības teiciens šķiroties.
- arlabudien Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
- arlabudienu Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
- arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- labadiena Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
- labdien Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
- labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
- kuz Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kuze Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kužu Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- prečinieks Preču vilciens.
- pretsitiens Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
- yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
- atata Prieka izsauciens.
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
- aisa Prieka, gaviļu izsauciens.
- floskuls Puķains, tukšs izteiciens; frāze.
- maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- rēka Rēciens; smiešanās, uzjautrināšanās.
- rēkšķiens Rēciens.
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss.
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
- riecis Rieciens, maizes gabals.
- rieka Rieciens, rika.
- rikums Rieciens, rika.
- riece Rieciens.
- rieks Rieciens.
- riks Rieciens.
- raiks Rika, rieciens.
- reika Rika, rieciens.
- ricka Rika, rieciens.
- limba Riņķis, lēciens, lēciens sāņus.
- vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi.
- farss Rupjš joks, izlēciens.
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
- jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks.
- Mamma mia! sajūsmas vai pārsteiguma izsauciens.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- viens pūtiens saka, ja kas notiek ļoti ātri, vienā mirklī (parasti brauciens).
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums.
- rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
- alpa Sākotnēji elpas vilciens bijis kā mērs - zīme, mirklis, laika sprīdis.
- sanitārvilciens Sanitārais vilciens.
- sveiki, kanareiki! sasveicināšanās teiciens.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- ūkšas Sauciens (ganam).
- ci Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- cib Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- cibī Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- ti Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- tibi Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- tibu Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- ani Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina klāt zosis.
- lak Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina pie šķidras barības kaķi vai suni.
- laku Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina pie šķidras barības suni.
- kož Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- kuž Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- cī Sauciens (parasti savienojumā ar "ci"), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- si Sauciens ar kuru aicina suni (piemēram, pie ēdiena).
- aks Sauciens dažādu jūtu izteikšanai.
- kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties.
- SOS Sauciens pēc palīdzības (parasti stilistiski motivēts).
- palīgā sauciens sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt.
- urza Sauciens suņa kūdīšanai.
- skrauja Sauciens suņiem medībās.
- nosauciens Sauciens, aicinājums, nosaukums.
- tīs Sauciens, ar ko aicina (piemēram, pie ēdiena, klāt) kaķi.
- urrr Sauciens, ar ko aicina cūkas, piemēram, no ganībām mājās.
- tprus Sauciens, ar ko aicina govis.
- tprusi Sauciens, ar ko aicina govis.
- vul Sauciens, ar ko aicina kopā baložus.
- so Sauciens, ar ko aicina suni.
- kuli Sauciens, ar ko aicina tītarus.
- vagu Sauciens, ar ko arot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- vagū Sauciens, ar ko arot, vagojot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- kic Sauciens, ar ko dzen aitas.
- kics Sauciens, ar ko dzen aitas.
- kīcs Sauciens, ar ko dzen aitas.
- škur sauciens, ar ko gaiņā tītarus.
- tpru Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- tprus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- tprusi Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- trr Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- trus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- nazad Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- nazat Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- u-ū Sauciens, ar ko sazinās no attāluma (piemēram, mežā).
- čib Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- čip Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
- koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
- cuk Sauciens, ar kuru aicina cāļus.
- cuk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- cūk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- vuci Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas, parasti atkārtojumā.
- ait Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas.
- inc Sauciens, ar kuru aicina klāt kaķi; parasti atkārtojumā.
- aņi Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis.
- anīt Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis.
- se, mājā sauciens, ar kuru aicina mājās govis; parasti atkārtojumā.
- bika Sauciens, ar kuru aicina sev klāt jērus, aunus, retāk aitas.
- siuk Sauciens, ar kuru aicina sivēnus, cūkas (piemēram, pie ādiena, kūtī).
- se Sauciens, ar kuru aicina suni (piemēram, pie ēdiena).
- šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
- urr Sauciens, ar kuru cūkas aicina.
- sē Sauciens, ar kuru dzen projām suni.
- škics Sauciens, ar kuru dzen prom kaķi.
- puc Sauciens, ar kuru dzen prom suni.
- kušu Sauciens, ar kuru liek apklust, aicina ievērot klusumu.
- prrū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- prū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- prus Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot).
- valgā Sauciens, ar kuru mudina govis iet kūtī, savā vietā.
- ačkāp Sauciens, ar kuru mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp.
- acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- kičš Sauciens, ar kuru raida prom (arī dzen vēlamā virzienā) mājlopus.
- kic Sauciens, ar kuru raida prom kaķi.
- kičš Sauciens, ar kuru raida prom kaķi.
- kiš Sauciens, ar kuru raida prom kaķi.
- skics Sauciens, ar kuru raida prom kaķi.
- kičš Sauciens, ar kuru raida prom putnus (parasti vistas).
- kiš Sauciens, ar kuru raida prom putnus (parasti vistas).
- skics Sauciens, ar kuru raida prom putnus (parasti vistas).
- puciņā Sauciens, ar kuru rīda suni.
- šuki Sauciens, ar kuru skubina suni (ko meklēt).
- kāju Sauciens, ar kuru zirgam liek pacelt kāju.
- sauksma Sauciens, kliedziens.
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
- ucā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- ucacā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- uicā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- uciņā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu.
- se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā.
- ciba Sauciens,ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- saucienis Sauciens.
- saucums Sauciens.
- saukums Sauciens.
- cietējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai; pacienss.
- ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss.
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- slogans Senāk skotu kalniešu kara sauciens.
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem.
- sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- ķeģis Sitiens, trieciens.
- treksne Sitiens, trieciens.
- spēriens Sitiens; trieciens.
- taurējiens Skaļš sauciens.
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- brauciens ar kravu slogbrauciens.
- elektriskais šoks smags asinsrites, elpošanas un citu orgānu darbības traucējumus, ko izraisījis elektriskās strāvas trieciens.
- paneļvedis Specializēts automobilis (arī autovilciens) lielpaneļu transportēšanai.
- refrižeratorvilciens Specializēts vilciens ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadāšanai ar autonomu dīzeļelektrostaciju sastāvā.
- speciālvilciens Speciāls vilciens.
- kvārkstoņa Spēcīgs krāciens, skaļa gārdzoņa.
- grūdiens Spējš satricinājums, trieciens.
- transportagregāts spēkratu un vienas vai vairāku piekabju vai puspiekabes apvienojums vienā kopā (agregātā) transportdarbu veikšanai. Parasti tas ir autovilciens vai traktorvilciens.
- motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
- ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm.
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa.
- zalbe Stiprs trieciens.
- laidiens Straujš brauciens.
- laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens.
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- bāme Straujums; trieciens; trauksme.
- šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
- sūcens Sūciens.
- sveikas sveiciens (2).
- sveikas sveiciens (3).
- atā Sveiciens atvadoties.
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- atvadas Sveiciens šķiroties; ardievas.
- labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu.
- labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
- labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- apsveicinājums Sveiciens, sveicinājums.
- labas dienas sveiciens; sveicinājums "labdien!".
- salut sveiciens.
- saļut Sveiciens.
- sveice Sveiciens.
- sveicienis Sveiciens.
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- bānītis šaursliežu dzelzceļa vilciens, parasti sliežu platums 750 mm.
- bānelis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
- mazaisbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
- mazbānītis šaursliežu dzelzceļš ar sliežu platumu 600 mm; šāda dzelzceļa vilciens.
- šļirkata Šļāciens.
- šļirkste Šļāciens.
- šlūciens Šļāciens.
- cirkata Šļirciens.
- sļirkata Šļirciens.
- švīkstulis Šņāciens, švīkstiens.
- snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens.
- snauciens Šņauciens.
- šņaucinis Šņauciens.
- šnaucums Šņauciens.
- šnīpķins Šņauciens.
- prīze Tabakas šņauciens.
- prīzīte Tabakas šņauciens.
- bezceļa Tāds (brauciens, virzīšanās), kas nenotiek pa ceļu.
- gandarījuma brauciens tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- apsveikums tas (piemēram, kartīte), ar ko apsveic, kurā uzrakstīts sveiciens
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens (2); arī izteikums (1).
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- vox populi, vox dei tautas balss – dieva balss (Senekas teiciens)
- Liels paldies! teiciens, ar ko apliecina dziļu pateicību.
- noteiciens Teiciens, ko parasti saka kāda notikuma, darbības u. tml. beigās.
- štanču tēraudi tēraudi ar lielu stiprību, nodilumizturību, triecienstiprību, labu siltumnoturību un minimālām tilpuma izmaiņām termiskajā apstrādē; izmanto štanču un presformu izgatavošanai.
- rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
- credo, quia absurdum ticu tāpēc, ka tas ir absurds (izteiciens, ko piedēvē Tertulliānam).
- elektrotransports Transporta līdzekļi ar elektromotoru, piemēram, tramvajs, trolejbuss, elektriskais vilciens, arī elektromobilis.
- tukšbrauciens Transportlīdzekļa brauciens bez kravas vai pasažieriem.
- treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
- triecienuzbrukums Trieciens (4).
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- pakalpojumatteices uzbrukums trieciens datoru tīklam, ko veido tā pārpludināšana ar tādu papildpieprasījumu skaitu, kas ievērojami palēnina normālo trafiku vai pat to pilnīgi pārtrauc.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- drauviens Trieciens, belziens.
- absolūti neelastīgs trieciens trieciens, kura atjaunošanās koeficients ir vienāds ar nulli.
- triecienis Trieciens.
- triecinis Trieciens.
- triņķis Trieciens.
- čuk-čuk bānītis tvaika vilciens.
- termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā.
- ahoi Uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
- šļāce Uzbrukums, trieciens.
- iekačāt Uzmundrinājuma sauciens.
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
- ā pas uzsauciens braucējam vai arājam, kura zirgs nogriezies no ceļa vai vagas.
- vut Uzsauciens dzenot pīles.
- tuš Uzsauciens govij.
- kokš Uzsauciens govīm.
- sic transit gloria mundi uzsauciens jaunievēlētajam pāvestam, sākot viņa iesvētīšanu.
- brud Uzsauciens kaķim.
- stig Uzsauciens kazai vai aitai.
- stikš Uzsauciens kazai vai aitai.
- ķis Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā.
- ķisi Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā.
- šuš Uzsauciens sivēna paskubināšanai.
- uzga Uzsauciens sunim, arī cūkai, kas liek apstāties.
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- kuč Uzsauciens sunim.
- sa Uzsauciens sunim.
- truš Uzsauciens trusim vai vāverei.
- nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā.
- ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
- kaš Uzsauciens zirgam.
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- duš Uzsauciens, pamudinājums govīm.
- kriku Uzsauciens.
- žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi.
- apvainojums Vārds vai izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino (1).
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana.
- hapakslegomenons vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapax legomenon vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
- arābisms Vārds vai teiciens, kas aizgūts no arābu valodas.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!".
- diantre Velns; eufēmistisks izsauciens "diable" vietā.
- korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
- špriceris Verdošā metāla izplūde starp lejamo aparātu un lejamo formu, kas rodas nepareiza lejamā aparāta pieslēguma rezultātā; šļāciens.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
- prahelika Viens no senindiešu alankāras veidiem - enigmātisks, dzejas vai prozas formā veidots izteiciens, ko uzdod atminēšanai.
- šnīpstiņš Viens šņauciens (tabakas).
- šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
- šņīpīte Viens šņauciens.
- šņauce Viens tabakas šņauciens.
- rūgts Viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- pasažieru vilciens vilciens pasažieru, pasta un bagāžas pārvadājumiem, kura sastāvā ir pasažieru, pasta un bagāžas vagoni.
- zilupietis vilciens Rīga - Zilupe.
- ciklops Vilciens tumsā.
- ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
- savienots vilciens vilciens, kas izveidots, sakabinot divus vai vairākus vilcienus ar darbīgām lokomotīvēm vilciena galvā.
- kārtējais vilciens vilciens, kas kursē pēc apstiprināta vilcienu kustības grafika.
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- dīzeļvilciens Vilciens, ko darbina ar dīzeli (1).
- suta kumeļš vilciens, ko velk tvaika lokomotīve; arī tvaika lokomotīve
- garsastāva vilciens vilciens, kura garums pārsniedz vilcienu kustības grafikā noteikto garuma normu.
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens.
- dzelzs rumaks vilciens.
- bānis Vilciens.
- bāns Vilciens.
- cukabānis Vilciens.
- čukbānītis Vilciens.
- čukčukbānītis Vilciens.
- čuks Vilciens.
- eizenbānis Vilciens.
- ēziņbānis Vilciens.
- rumaks Vilciens.
- valksnis Vilciens.
- vilcienis Vilciens.
- vilcis Vilciens.
- vilčuks Vilciens.
- jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
- O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru.
- mot juste vistrāpīgākais teiciens.
- korso brauciens ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- korso ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāļu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- ķī Zīlītes sauciens.
- pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve".
- kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām.
- kabriole Zirga lēciens uz vietas.
- anis Zoss; pievilināšanas sauciens zosīm.
- dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
ciens citās vārdnīcās:
MEV