Paplašinātā meklēšana
Meklējam gūstīt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (68):
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- badīt Durt (lai nonāvētu, sagūstītu).
- badēt Durt (lai nonāvētu, sgūstītu).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
- lavīt Ķert, gūstīt, uzglūnēt.
- gūbstīt Ķert, gūstīt.
- valgt Ķert, gūstīt.
- paķārstīt Laiku pa laikam aiztikt, ķerstīt, gūstīt.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku)
- vaņģīt Medīt, gūstīt.
- gaudīt Meklēt, gūstīt.
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku)
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- noļenkāt Panākt, notvert, sagūstīt.
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- saņemt gūstā sagūstīt
- savaņģot Sagūstīt (1).
- savaņģot Sagūstīt (2).
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- savangāt sagūstīt, apcietināt
- savangot Sagūstīt, apcietināt.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu).
- kaptivēt Sagūstīt, valdzināt.
- vaņģēt Sagūstīt; ar varu iesaistīt.
- sadreļļot Sagūstīt.
- saķeipt Sagūstīt.
- vangot Sagūstīt.
- gūbīt Saķert, sagūstīt.
- savalgt Saķert, sagūstīt.
- sajemt Satvert, sagūstīt.
- laist Savienojumā ar "vaļā": atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- krist gūstā tikt sagūstītam
- medīt Tvarstīt; gūstīt.
- iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt.
- ķert vēju veltīgi meklēt, gūstīt
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- paņemt kā ogu viegli notvert, sagūstīt, dabūt
- kā zaķis viegli, bez lielām pūlēm (iznīcināt, sagūstīt)
gūstīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV