Paplašinātā meklēšana

Meklējam iesma.

Atrasts vārdos (68):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (453):

atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
štenhins Apsveikuma dziesma.
štenķiņš Apsveikuma dziesma.
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
izsmaršināt Ar smaržu piepildīt, iesmaržot.
arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
motets Baznīcas kora dziesma.
žūrēt Bez liesmas degt.
dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
bošķu dziesma blēņu dziesma.
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
bļaurums Briesmas, šausmas.
strjoms briesmas; uztraukums, stress.
šērpas briesmas.
bailība Briesmas.
briesma Briesmas.
briesmes Briesmas.
brīsmas Briesmas.
šēmeklis Briesmas.
šēmes Briesmas.
šuhers Briesmas.
vasars Briesmas.
vasers Briesmas.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C).
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
dziesmiņa Dem. --> dziesma.
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
roco Dobji, kā piesmakumā.
draudeklis Draudošas briesmas.
rēgs Draudošas briesmas.
tirtajs Dzejnieks, kas dzied kara dziesmas.
pantīns Dzejolis, dziesmas teksts.
canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
ļēlāt Dziedāt ganu dziesmas.
ļēļāt Dziedāt ganu dziesmas.
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gangnams dziesma _Gangnam style_.
jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
epinīkija Dziesma par godu uzvarētājiem sacīkstēs.
mesiāde Dziesma par mesiju, reliģiskā epa "Messias" nosaukums.
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
rotaļu dziesma dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļu dziesma.
chanson Dziesma, dziedājums.
grīma Dziesma, dziesmiņa.
grīmika Dziesma, dziesmiņa.
traida Dziesma, jautra ziņģe.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā.
daina Dziesma.
dziesme Dziesma.
lied Dziesma.
song Dziesma.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
melisma Dziesmas izgreznojums, pamazinot un sadalot toņus.
dziedruna dziesmas izpildījums runājot.
itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
trallala Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
trallalā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
trallallā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
tralala Dziesmas refrēns, arī atkārtojumā.
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
pliva Dzirkstele, uguns liesma.
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte.
lākte Gaiša uguns, liesma; lākts.
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas.
uguns čūska garena liesma, garens liesmu kopums.
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus.
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs.
antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris.
dievdziesma Garīga satura dziesma.
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā.
jeremiāde Gaudu dziesma, vaimanas.
akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
grust Gruzdēt, degt bez liesmas.
Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā).
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizsmaržoties Iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties.
parfimēt Iesmaržot, iesmaržināt.
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
draudi Iespējamās briesmas.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas.
izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
ūjo Izmanto kā šūpuļa dziesmas refrēnu.
līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
jakitori Japāņu virtuves ēdiens - uz iesma cepts cālis.
remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix").
remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix").
tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la".
tralle Jautra dziesma.
nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma.
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt.
cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve.
cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā).
padainoties Kādu laiku dziedāt tautasdziesmas.
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums.
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
part-music Kora mūzika, kora dziesmas.
partsongs Kora mūzika, kora dziesmas.
biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
bengers laba dziesma.
langu Langu dziesmas - ķengu dziesmas.
daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
medļiķis Lēna dziesma.
šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris.
karaoke līdzi dziedāšana populāras dziesmas instrumentālam pavadījumam.
lāte Liela liesma.
sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
putnu dzīšana Lieldienu rituāla darbība - pirms saullēkta sapulcējas ciema ļaudi, dzied dziesmas par putnu izdzīšanu, kas simbolizēja ļauno garu aizdzīšanu.
guns Liesma, uguns.
purtadzeņa liesma.
flamme Liesma.
lakts Liesma.
lāts Liesma.
lēsma Liesma.
liesme Liesma.
līsma Liesma.
purtadzine Liesma.
ugunsliesma Liesma.
Pholiota flammans liesmainā zvīņene.
Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā.
detonācija Liesmas izplatīšanās vielā ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vielā.
aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
lieksmes Liesmas.
parfimēties Lietot parfimēriju, iesmaržoties.
jāņudziesmas Līgodziesmas.
līgotnes Līgodziesmas.
līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
ņarmas lupatas šķēpa (iesma) aptīšanai.
arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
partēnijas Melikas žanrs sengrieķu dzejā - jaunu meiteņu dziesmas, paredzētas izpildījumam korī.
meldeņš Melodija (1), parasti dziesmai.
meldija Melodija (1), parasti dziesmai.
embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
erotica Mīlestības dziesmas.
minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
čaraža Monotona, vienmuļa dziesma.
macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
ķikurigū Onomatopoēze - gaiļa dziesma.
palīgot Padziedāt līgodziesmas.
gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
šloders Pieklājīgā sabiedrībā nepiemērota dziesma.
pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
iet caur uguni un ūdeni pieredzēt, paciest, pārvarēt vislielākās grūtības, briesmas.
piesmedzēt Piesmadzēt.
piesmacēt Piesmakot.
piesmacināt Piesmakot.
atgarot Piesmakt, piedūmot, piekvēpināt.
piedvingt Piesmakt, sasmakt.
nodusēties Piesmakt.
piedūksnēt Piesmakt.
piedūkt Piesmakt.
piedust Piesmakt.
piesmārdīt Piesmaržot.
ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
liesmu mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
hits Populāra, daudz pieprasīta dziesma, skaņdarbs; grāvējs.
bezliesmas Process, kas norisinās ar pavājinātu liesmu vai bez redzamas liesmas.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
dansa Provansiešu dejas dziesma.
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
piroptotīmija Psihozes veids, kad cilvēkam šķiet, ka to apņem liesmas.
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rapsodija Rapsoda dziesma.
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
raudula Raudu dziesma, jeremiāde.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
iesmaržoties Refl. --> iesmaržot.
opsapsā Refrēns (dziesmas beigās).
vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt 1 (1).
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt.
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt (1).
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt 2.
briežu vanna riesta laikā briežu buļļu ierīkota bedre, kas parasti arī bagātīgi iesmaržināta.
obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
rubeņdziesma Rubeņa dziesma.
rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar.
ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams.
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud.
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu.
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
caurkomponēts Savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
setliste Secība, kādā dziesmas tiek izpildītas koncertā vai miksētas dīdžeja uzstāšanās laikā jeb setā.
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
polska Sena zviedru dejas dziesma.
strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
himenaja Sengrieķu kāzu dziesma.
skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku.
parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
sērdziesma Sēru dziesma.
gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas.
siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
draudošs stāvoklis situācija, kurā peldlīdzeklim draud briesmas.
izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums; liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā.
noslāpēt Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas).
canticus Slavas dziesma; himna.
koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
runo Somu un karēļu liroepiskās regiversa dziesmas.
polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai.
kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas.
himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam.
ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma.
sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu.
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas.
kašmars Šausmas; briesmas.
apliesmošana Šāviena procesa turpinājums, kad pēc šaujampulvera aizdegšanas liesma izplatās pulvera graudu virsmā.
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
žūžas Šūpļa dziesma.
aiju dziesma šūpuļdziesma.
berceuse Šūpuļdziesma.
starp Skillu un Haribdu tāda situācija, kad briesmas draud gan no vienas, gan otras puses (vai no dažādām pusēm).
līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
aflogistisks Tāds, kas deg bez liesmas.
liesmains Tāds, kas degot rada liesmas; tāds, ko ietver liesmas.
briesmīgs Tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
draudošs Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi; draudīgs (2).
draudīgs Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi.
drausmīgs Tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums.
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
draudīgs Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu).
kārklinīca Tautasdziesma (laicīga dziesma).
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
teiktās dziesmas teicamās dziesmas.
Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas.
izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus).
vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
alba Trubadūru dzejā - rīta dziesma.
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
dzēšana Uguns vai liesmas likvidēšana.
spelte Uguns, liesma.
spelts Uguns, liesma.
dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
oriflamma V-laikos Francijas karaļu standarts no sarkana zīda auduma, uz kura attēlotas zelta zvaigznes vai liesmas.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
varoņu dziesma varoņdziesma.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma, parasti šūpojošā, gaiši liriskā 6/8 taktsmērā.
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
pekle Vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis.
periculum in mora vilcināšanās rada briesmas.
kastrācijbaisma Vīriešu un zēnu bažas, ko rada briesmas viņu dzimumorgāniem - parasti iztēlotas.
atanda Vispārējās trauksmes signāls - briesmas.
atando Vispārējās trauksmes signāls - briesmas.
atas Vispārējās trauksmes signāls - briesmas.
liesmainība Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
kaļada Ziemassvētku dziesmas.
klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas.
ziluguns Zila uguns (liesma).
piromantija Zīlēšana, kas pamatojas uz uguns vai liesmas vērošanu.
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.

iesma citās vārdnīcās:

MEV

iêsma