Paplašinātā meklēšana
Meklējam ironi.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (77):
- cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- ironicamente Ar ironiju, zobgalīgi.
- ironico Ar ironiju, zobgalīgi.
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- pusironisks Daļēji ironisks.
- jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis.
- Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
- smukt gulēt (ironiski)
- būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski).
- varneši Ierēdniecības un politiķu ironisks apzīmējums.
- Džons Buls ironiska Anglijas vai tipiska angļa personifikācija, arī iesauka
- midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- vīpsnīgs Izsmējīgs, ironisks, nievīgs.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- letiņš Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- miroņmiesa Mironis, līķis.
- hmuriks Mironis.
- mirons Mironis.
- mirunis Mironis.
- mirūnis Mironis.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- kavētājneironi Neironi, kas nodrošina kavēšanu (2).
- premotoriskais neirons neirons, kas tieši nav saistīts ar muskuli, bet ir savienotājcentrs uzbudinājuma novadīšanai uz vairākiem motoriskiem neironiem
- oksiahrestija Nepietiekama glikozes piegāde neironiem, kas izraisa hipoglikēmisko komu.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- apsvētīt Nolamāt (ironiski).
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- globetrotters Pasaules apceļotājs (gk. ironiski).
- globtroters Pasaules apceļotājs (gk. ironiski).
- zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
- droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski).
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt
- kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
- jušanas sistēma sistēma, kuru veido receptors, nervu šķiedras, kas to savieno ar galvas smadzenēm, un pusložu garozas neironi, kurās veidojas attiecīgā sajūta
- zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
- nokrecelēties Skaļi vai ironiski nosmieties.
- spoguļneironi smadzeņu neironi, kas ir atbildīgi par dažādām nozīmīgām psiholoģiskajām un sociālajām reakcijām no imitācijas līdz empātijai
- interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem.
- astainis Tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu).
- bioamīnerģisks Tāds, kas attiecas uz neironiem, kuri sekretē biogēnos amīnus.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
- dzēlīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija.
- pašironisks Tāds, kurā izpaužas pašironija.
- smīnīgs Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
- dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija.
- smejams tāds, par kuru pauž ironisku, nievājošu, izsmejošu attieksmi
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- mirulis Vārgulis, mirējs; mironis.
- lielvīrs Varonis (bieži ironiski).
- maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu).
- ironiskums Vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ironi.