Paplašinātā meklēšana
Meklējam laime.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- apčurāties aiz laimes
- atnāca laime, pietrūka naudas
- augstas laimes (arī augstu laimi)
- Augstas laimes! arī Augstu laimi!
- cūkas laime
- Daudz laimes!
- dieva laime
- dzimis laimes krekliņā
- kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts
- kafīra laims
- Kuplas laimes!
- laime (uz)smaida (arī stāv klāt)
- laime nelaimē
- laime smaida (arī stāv klāt)
- laime stāv klāt (arī smaida)
- laime uzsmaida
- laime uzsmaida (arī stāv klāt)
- laimes aka
- laimes bērns
- laimes hormoni
- laimes klēpis
- laimes luteklis
- laimes pakavs
- laimes palēcīte
- laimes puķe
- laimes rats
- laimes spēle
- liet laimes (laimi)
- uzdzert laimes (arī laimi)
- uzdzert laimes (arī uz laimi)
- vēlēt laimes
Atrasts skaidrojumos (317):
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
- gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
- gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- nags Bezizeja; nelaime.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
- būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā.
- zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
- darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- LOL Daudz laimes (angļu "lots of luck"; īsziņās).
- Kuplas laimes! daudz laimes (vēlējumā).
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- laimīte Dem. --> laime.
- nelaimiņa Dem. --> nelaime (1).
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta.
- lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
- bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimes rats.
- laimes rats grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimesrats.
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai.
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
- tamasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir nelaimes un vienaldzības stāvoklis.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
- Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
- Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- Bisjamontens japāņu mitoloģijā — viens no septiņiem laimes dieviem, ziemeļu debespuses sargs, arī bagātības dievs.
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime.
- atgaita Kavēklis, grūtības nelaime.
- saroba Kavēklis, nelaime.
- sprendāgs klizma, nelaime.
- klims Klizma, nelaime.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
- svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe.
- Orthila secunda laimes palēcīte.
- laimes puķe laimespuķes.
- trouvaille laimīgs atradums; negaidīta laime.
- kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- liegsajūta Lieglaime.
- melna nelaime liela, smaga nelaime.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- Giltine Lietuviešu mitoloģijā - nāves, kā arī nelaimes dieviete.
- skalsa lietuviešu mitoloģijā - pilnības rags, laimes un uzplaukuma iemiesojums.
- Liga Ligna jeb Nelaime.
- krāma Liksta, nelaime, slimība.
- kasme Liksta, nelaime.
- klipata Liksta, nelaime.
- ligzda Liksta, nelaime.
- laimes aka loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- bažpilns Ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta.
- veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
- promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes.
- lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
- klizma Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- klizme Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza.
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele.
- cūcene Negaidīta laime; laimīgs gadījums.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- netrefers Neizdošanās; nelaime.
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- labs dievs nebūs nekas labs, nekāda laime nebūs.
- nelaimis Nelaime (1).
- plāga Nelaime, bērna slimība.
- uka Nelaime, kļūda.
- ķiza Nelaime, ķeza.
- ļega Nelaime, ķeza.
- timba Nelaime, ķeza.
- obaža Nelaime, liksta, ķeza.
- neiztikšana Nelaime, liksta; slimība.
- adīne Nelaime, liksta.
- kļuma Nelaime, liksta.
- kļūme Nelaime, liksta.
- ļembasts Nelaime, liksta.
- liga Nelaime, negadījums; liksta.
- liksta Nelaime, negadījums.
- mutka Nelaime, nepatīkama situācija; kļūda, nejaušība.
- nebaltums Nelaime, nepatīkams gadījums.
- ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza.
- biba Nelaime, neveiksme, ķibele.
- piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
- piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā.
- dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
- adversa fortuna nelaime, neveiksme.
- kalamitāte Nelaime, posts, grūtības.
- bitka Nelaime, posts.
- piegaža Nelaime, trūkums, vaina.
- nāve Nelaime; apgrūtinājums.
- vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
- pakota nelaime.
- pakuta nelaime.
- ģiltine Nelaime.
- klikata Nelaime.
- krivada Nelaime.
- lāgadība Nelaime.
- lērums Nelaime.
- likma Nelaime.
- likme Nelaime.
- negaita Nelaime.
- nelaimība Nelaime.
- nelaims Nelaime.
- nerakaine Nelaime.
- požars Nelaime.
- sūrdienas Nelaime.
- letāls nelaimes gadījums nelaimes gadījums, kas beidzies ar cietušā nāvi.
- kasandra Nelaimes pareģotāja.
- lielais vīrs nelaimes pavārds, arī nāves iemiesojums
- bēdnesis Nelaimes pravietis, vēstnesis, nelaimes putns.
- baža Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
- aizgaite Neparedzēts šķērslis, kavēklis, nelaime; slimība.
- ķirza Nepatikšanas, nelaime, ķilda, ķibele.
- biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
- karme Nepatikšanas, nelaime.
- ķimpis Nepatikšanas, nelaime.
- ķimpa Nepatikšanas; nelaime.
- ķimpelis Nepatikšanas; nelaime.
- ķimpīns Nepatikšanas; nelaime.
- jūkne Neveiksme, nelaime.
- rūpes un raizes neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- nereize Nevēlams, ļauns brīdis; arī nelaime, negadījums.
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime.
- kondemnācija Oficiāls ekspertu atzinums, ka nelaimes gadījumā cietušo kuģi nav iespējams izlabot vai nav vērts labot.
- glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- zaudēšana palikšana bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- iegrūst nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- iedzīt nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
- kuģa avārija pēkšņs nelaimes gadījums ar kuģi, kā rezultātā tas zaudē jūras spēju.
- bīte Peļņa, laupījums, laimests.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- nibāna Pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, saplūšana ar dievišķo; centrālais jēdziens budismā; nirvāna.
- darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.
- priecas vēsts prieka, arī laimes ziņa
- prieka vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
- prieca Prieks, arī laime.
- izmeklēšana process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- žēlabas Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms.
- Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis.
- glābt Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.).
- Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
- sūrība Rūgtums, sāpes, nelaime, ciešanas.
- džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs.
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- debesis atveras saka no laimes, sajūsmā.
- rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar.
- nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
- dievs piemeklē saka, ja notiek liela nelaime.
- Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
- klimaša Sarežģījums, nelaime.
- gaušņa Savienojumā "gaušņas māte" - laimes personifikācija.
- bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
- sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari.
- sabari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai.
- bēdmāsa Sieviete, kurai ir tāda pati nelaime.
- bēdmāte Sieviete, māte, kurai ir tāda pati nelaime.
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- ļaundieniņa Slikta diena, liksta, nelaime.
- hļera slimība, nelaime.
- indeve Slimība, nelaime.
- ģeiba Slimība, nelaimes gadījums.
- nāves cēlonis slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā ir iestājusies nāve.
- slēga Slogs, nasta, nelaime, posts.
- slēgs Slogs, nasta, nelaime, posts.
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime.
- nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime.
- jūras tiesa speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušos nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem.
- promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
- antagonistiska spēle spēle diviem spēlētājiem ar pretējām interesēm, kurā viena spēlētāja laimests ir vienāds ar otra zaudējumu (spēles summa ir 0).
- azartspēle Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām.
- laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (1), azartspēle.
- jeu Spēle, laimes spēle.
- lieglaimība Svētlaime.
- Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam.
- aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
- Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība.
- idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
- nelaimīgs Tāds, kad nav laimes, prieka (par laikposmu).
- līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs.
- līdzjutīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
- nelaimīgs Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
- nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli; tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- laimīgs tāds, kas sniedz laimestu
- bīstams Tāds, kur draud nelaime, neveiksme.
- traģisks Tāds, kura cēlonis ir nelaimes gadījums vai slepkavība (par cilvēka bojāeju).
- laimīgs Tāds, kurā izpaužas [laime]{s:2029}
- svētlaimīgs Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
- izglābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas izglābj (no bojāejas, nelaimes, posta).
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
- zaudējums Tas, bez kā paliek, piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ; rezultāts --> [zaudēt]{s:972}.
- glaime Tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas); lieglaime.
- sodība Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu; arī nelaime.
- aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- jembele Tracis, nelaime, nebūšana.
- ugunsposts Ugunsgrēks; arī ugunsnelaime.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime.
- eudaimonisms Uzskats, kas par cilvēka dzīves mērķi un ētisko vērtību uzskata laimes iegūšanu.
- vaida Vaidēšana, nelaime, posts.
- apslāga Vairāku nelaimes gadījumu sakritība.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (piemēram, pret nelaimes gadījumiem, materiāliem zaudējumiem).
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- pirmā (medicīniskā) palīdzība vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos.
- pamatizloze Viens no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Dažbogs viens no senkrievu panteona dieviem, dievs devējs, laimes, labklājības, bagātības dievs, tiek saistīts ar sauli.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- džekpots Vislielākais laimests loterijā, kurā ir iekļautas iepriekšējās tirāžās nevinnētās summas.
laime citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T