Paplašinātā meklēšana
Meklējam lieta.
Atrasts vārdos (63):
- lieta:2
- lieta:1
- lietava:1
- nelieta:1
- lietaine:1
- lietains:1
- lietaiņš:1
- lietavas:1
- lietavāt:1
- lietavot:1
- Džolieta:1
- koplieta:1
- sānlieta:1
- ārlietas:1
- lietavēns:1
- godalieta:1
- sāņšlieta:1
- spēļlieta:1
- virslieta:1
- zvejlieta:1
- jūrlietas:1
- mājlietas:1
- nelietaļa:1
- senlietas:1
- sīklietas:1
- lietainums:1
- lietaskoks:1
- lietavains:1
- lietavieši:1
- lietavonis:1
- civillieta:1
- rotaļlieta:1
- rotaslieta:1
- sirdslieta:1
- spēļulieta:1
- vērtslieta:1
- dārglietas:1
- dārzlietas:1
- ēdamlietas:1
- iekšlietas:1
- karalietas:1
- palietains:1
- tieslietas:1
- zeltlietas:1
- zirglietas:1
- lietavietis:1
- lietavnieks:1
- piemiņlieta:1
- sudrablieta:1
- štāteslieta:1
- bezlietains:1
- ciltslietas:1
- enkurlietas:1
- istablietas:1
- zemeslietas:1
- greznumlieta:1
- brīnumlietas:1
- sadalietaise:1
- krimināllieta:1
- istabaslietas:1
- rakstāmlietas:1
- pasaulsnelieta:1
- elektrosadalietaise:1
Atrasts vārdu savienojumos (57):
- augstas lietas
- bīdīt lietas
- briesmu lietas
- brīnu lietas
- brīnumu lietas
- būt lietas kursā
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus)
- cita lieta
- civila lieta
- Darīts! arī Lieta darīta
- ēdamas lietas
- gaumes lieta
- goda lieta
- istabas lietas
- iztaisīt no kāda lietas koku
- kauna lieta
- ķerties pie lietas
- klienta lieta
- krimināla lieta
- liela lieta (arī muiža, nelaime)
- liela muiža (arī lieta, nelaime)
- liela nelaime (arī lieta, muiža)
- lielas lietas
- lieta beigta
- lieta darīta
- lieta grozās (ap ko)
- lieta putns
- lietas dalībnieki
- lietas iztiesāšana
- lietas koks
- lietas kursā
- modes lieta
- nav (nekāds) joks (arī joka lieta)
- nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks
- nav spiesta lieta
- nekustama lieta
- netīra lieta
- nieka (arī smiekla) lieta
- Noldu lieta
- personīgā lieta
- personiskā (arī personīgā) lieta
- protama lieta
- raibas lietas
- rakstāmās lietas
- rotas lieta
- saukt lietas īstajos vārdos
- skaidra lieta
- slapja lieta
- smalka lieta
- smiekla (arī nieka) lieta
- tā lieta iet
- tīra lieta
- turēties pie lietas
- valsts iekšējās lietas
- Veca lieta
- viena lieta
- viena lieta – otra (arī cita) lieta
Atrasts skaidrojumos (744):
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
- apķīlas Apķīlātas lietas.
- pūšļaki Appūšļotas lietas.
- aizroce Aproce (rotas lieta).
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- pērļurota Ar pērlēm greznota rotas lieta.
- kaņuppiens Ar ūdeni aplietas sagrūstas kaņepes.
- vibrators ar vibrācijas opciju aprīkota seksa rotaļlieta
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
- cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
- alotrijas Blakus lietas, pie lietas nepiederīgas.
- sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta
- braks Brāķis, nederīga lieta.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- brīnumlietas Brīnišķīgas lietas.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
- jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3)
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
- cita opera cita lieta; cits stāsts
- civila lieta civillieta
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā)
- bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas.
- aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot)
- lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
- tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas
- sīklietas Dažādi nieki, sīkas lietas.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- nelietelis Dem. --> nelieta.
- vērdzelītes Dem. --> zirglietas.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- metastrofa Domu novirzība no kādas lietas.
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- ēdamas lietas ēdamlietas
- dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets.
- Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
- upadāna Ezoterismā materiāls, no kā visas lietas ir veidotas.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
- virslieta Galvenā, svarīgākā lieta.
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas.
- point dʽhonneur goda lieta
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
- krempeles Grabažas, vecas lietas.
- bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas.
- žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta.
- žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta.
- gredzins Gredzens (rotas lieta).
- truzuļi Greznas rotaslietas.
- grezna Greznuma (rotas) lietas.
- štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta.
- grežņa Greznums, krāšņums, dārglietas.
- šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni.
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- ratelains grumbuļains, nelīdzens lietaskoks
- hevaks grūtības, nopietnas lietas
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- trihotomija Iedalījums trīs daļās vai lietas aplūkošana no trim viedokļiem.
- iekars Iekarināts priekšmets, lieta.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem
- būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- ordeņu kapituls institūcija, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, izskata ierosinājumus un pieņem lēmumus par personu apbalvošanu
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- fiduciārs Īpašumā nodotas lietas pārvaldītājs; uzticības persona.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- istabas lietas istablietas
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- res iudicata izlemta lieta
- lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
- causa Iztiesājamā lieta.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību
- apspriedums Jautājuma vai lietas apcerēšana no kāda viedokļa.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- šlence Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- šlencis Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- žvurdzins kāda bērnu rotaļlieta
- naibēklis Kāda maza, tieva lieta.
- šišņaks Kāda neliela lieta, sīkums, nieks.
- knibiķis Kāda sīka lieta, ko grūti atrast.
- palīgkrātuve Kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas.
- attiesāšana Kādas lietas atņemšana otram tiesas ceļā (lat. "evictio").
- fungibilizācija Kādas neaizstājamas lietas pārvēršana par aizstājamu.
- izžulka Kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja.
- vakarējais Kāds, kas nav lietas kursā.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- atrakstīties kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes
- huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls.
- juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- grabšķis Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
- baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
- purškans Kaut kas tarkšķošs (rotaļlieta).
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
- teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga
- madere Komplicēta lieta.
- LEGO konkrētā zīmola rotaļlietas
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- bodums Kopā darāmais; kopā kārtojama lieta.
- salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- koplieta Kopējā lieta, pasākums.
- sadalkopne Kopņu sistēma sadalietaisē, ko izmanto dažādu pievienojumu ērtākai savienošanai.
- munsturēt Krāmēties; mēģināt izlabot lietas.
- kravažas Krāmi, vecas lietas.
- draņas Krāmi; nederīgas lietas.
- lauza Krāms, nevajadzīga lieta.
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- krimināla lieta krimināllieta
- lapša Krimināllieta.
- talmuds Krimināllieta.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
- klucītis Kubveida rotaļlieta.
- lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
- smurga Ķeza, nelāga lieta.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
- zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām).
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem)
- maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli
- dumaka Liela migla; lietains laiks.
- verza Liela, gara, sarežģīta lieta.
- ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos
- Ding an sich lieta par sevi
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem
- nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību
- lītaine vasara lietaina vasara
- lietavaiņa laiks lietains laiks
- caurlūkošana lietas izklāsts tiesas spriedumā
- caurlūkošana lietas izskatīšana tiesā
- au courant lietas kursā
- au fait lietas kursā, zinošs, labi informēts
- kravas bagāža lietas, kas nodotas pārvadāšanai pasažieru vilcienā bagāžas vagonā
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- fonda manta lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu
- garais lietus lietavas
- žūrētājs lietavas
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- ūtensilijas Lietojamas, derīgas lietas; saimniecības piederumi; darba rīki.
- uzufrukts lietojuma tiesība lietu tiesībās, lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un saņemot no tās augļus
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas
- lītinis Lietus; tāds, kas piemērots lietainam laikam.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam.
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas
- puzāties Likt puzas (mantas, sīkas lietas) maisos vai siet saiņos.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
- karašas Lupatas, vecas lietas.
- nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti; arī dārglietas.
- relacionisms Mācība, ka ir lietas, kas nepieciešami pastāv attiecībās, vai ir izsakāmas tajās.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- sokrātika Mācības veids, kādu lietoja Sokrāts: ar jautājumu palīdzību māceklis pats tiek novadīts pie lietas izpratnes.
- muļķināt Mācīt elementāras patiesības un vienkāršas lietas.
- sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta)
- puzas Mantas, dažādas sīkas lietas.
- parpala Mantas, lietas.
- parpali Mantas, lietas.
- parpaliņi Mantas, lietas.
- apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti)
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- sānlieta Mazāk svarīga lieta.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- vīslains Miglains un lietains.
- piška Mīkstā rotaļlieta.
- paulīts Minerāls, no kura pagatavo dažādas rotas lietas.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks.
- noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija
- varzaknis Mudžeklis, samudžināta lieta.
- muldas Murgi, absurdas lietas.
- muldi Murgi, absurdas lietas.
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
- palietains Nedaudz lietains.
- klams Nederīga lieta; lūznis.
- luba Nederīga lieta.
- hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
- ķiskas Nederīgas lietas (ķeskas).
- čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
- grūda Nederīgas lietas, grabažas.
- kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas.
- novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- bakacis Neizdevusies lieta.
- aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
- piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- immobiļi Nekustamas lietas.
- kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
- zaldātiņš Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
- grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas.
- jebatorija nepatīkama lieta
- ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta.
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
- stāti Neskaidra lieta, lieta, kas stāv uz vietas.
- lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- šņaga Nevajadzīga lieta.
- badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas.
- šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas
- vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
- nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
- nevērte Nevērtīga, nederīga lieta.
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta
- res nullius nevienam nepiederoša lieta
- uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
- ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
- ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
- švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
- šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
- namīns No kārtīm saslieta celtne, kur vasarā vārīja ēdienu.
- kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
- būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
- rida Nolietotas lietas vai sadzīves priekšmeti.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam
- zādze Nozagtā lieta, zagtā prece.
- rabota Noziegums, krimināllieta.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
- fond Pamats, dibens, lietas kodols.
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai
- rota Parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
- padarīšana Pasākums, darbība; lieta (2).
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta.
- zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta.
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums.
- ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas"
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai
- rekognicija Personas, lietas vai dokumenta identitātes atzīšana tiesā vai pie notāra.
- paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas.
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- ad propositum pie lietas!
- broška Pie tērpa piespraužama rotaslieta.
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- piekars Piekarams rotājums; piekarama rotas lietas detaļa; arī piekariņš.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības
- uzpangot Piesprādzēt zirglietas (nospriegojot).
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- piespraude Piespraužama rotas lieta.
- piktogrāfija Piktogrāfiskais raksts, kurā lietas un parādības apzīmē ar stilizētiem attiecīgo objektu attēliem.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu
- universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
- speciālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
- Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- evikcija Pirktas lietas atņemšana ar tiesas spriedumu, kas atzinusi trešai personai tiesību uz minēto lietu; ar šādu atņemšanu saistītā pārdevēja atbildība pret pircēju.
- pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas.
- procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas
- bletne Plata lieta (siksna).
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
- ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- natūra Priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli.
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta.
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
- rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai.
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
- administratīvais process procesuāli tiesiska kārtība, kādā tiek izlemtas individuālas lietas valsts pārvaldes jomā
- procesuālo tiesību pēctecība procesuālo tiesību un pienākumu pāreja no lietas dalībnieka, kas izstājies no procesa (nāve, juridiskas personas izbeigšanās, prasījuma cesija, parāda pārveide), uz viņa tiesību pārņēmēju
- atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā
- atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- rakstāmās lietas rakstāmlietas
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam
- ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslieties Refl. --> iesliet; tikt ieslietam.
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Refl. --> izliet (3); tikt izlietam.
- paslieties Refl. --> pasliet(1); tikt paslietam.
- paslieties Refl. --> pasliet(2); tikt paslietam.
- pielieties Refl. --> pieliet (1); tikt pielietam.
- pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās.
- daikts Rīks, instruments; arī lieta.
- familia Romiešu patriarhālā lielģimene (saime), kurā ietilpa ļaudis un lietas (kur vergi juridiski bija kā lietas).
- redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt.
- glīte Rota, rotājums, dārglietas.
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta.
- rodums rotājums, rotaslietas
- rotaļu mantiņa rotaļlieta
- gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
- žučkauls rotaļlieta - auklā iesiets kauliņš, kas griežot rada dūcošu skaņu
- barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
- skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- balons Rotaļlieta - piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- šmurkstenis Rotaļlieta, kas sastāv no pogas ar caurvērtu auklu griešanai.
- tarkšins Rotaļlieta, kas tarkšķ, grab.
- krikuža Rotaļlieta, kuras tukšā vidū atrodas akmentiņi, zirņi u. c.
- pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens.
- cacka Rotaļlieta.
- cjace Rotaļlieta.
- kaiteklis Rotaļlieta.
- kaitus Rotaļlieta.
- kniksts Rotaļlieta.
- mantiņa Rotaļlieta.
- meņģis Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēle Rotaļlieta.
- spēlīte Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- spēļlietiņa Rotaļlieta.
- spēļmanta Rotaļlieta.
- spēļmantiņa Rotaļlieta.
- spēļulieta Rotaļlieta.
- dzīga Rotaļlietas.
- paijas Rotaļlietas.
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš.
- grezneklis Rotaslieta.
- trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
- aizejošais pievienojums sadalietaises pievienojums, pa kuru no energosistēmas tiek saņemta elektroenerģija
- sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas.
- bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas.
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
- paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- aizlāpīties Salāpīt savas lietas.
- esītis Salmu rotaslietas istabas dekorēšanai.
- aitiņa Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitīna Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitiņš Saslieta labības kopiņa vai divas, trīs kopā saslietas labības kopiņas.
- kakažas saslietas spāres jaunbūvei
- kakažys saslietas spāres jaunbūvei
- kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- mācinieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- mācnieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- mācējs Savas lietas pratējs.
- mācenieks Savas lietas pratējs.
- zaldātiņš Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- žūkauliņš sena bērnu rotaļlieta - uz savērptas aukliņas uzvērts neliels kauls vai cits priekšmets
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
- savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
- antikvitātes Senlietas; senatnes pieminekļi.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās
- plura Sievietes rotaslietas ap kaklu.
- klučkiņi Sīkas klimpiņas (ielietas).
- bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
- štrunts Sīkums; neievērojama lieta; krāms.
- klāra bilde skaidra lieta
- klāri bumāgi Skaidra lieta.
- žvūrgzdens Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvurgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdins Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- lampata Skranda, lupata, mazvērtīga lieta.
- lampats Skranda, lupata, mazvērtīga lieta.
- birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem.
- plomps Slapjdraņķis, lietains laiks.
- buzēzis Slepena lieta.
- partējība Sliecība lietas aplūkot no zināmas partijas stāvokļa.
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- plumpis Slikts, lietains laiks.
- allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas.
- allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas.
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- efors Spartā - viena no piecām tautas sapulcē ik gadus ievēlētām augstākām amatpersonām, kas uzraudzīja administratīvo darbību, kārtoja tieslietas un ārlietas.
- enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju
- pokemons spēļlieta, elektroniska dažādu dzīvnieku imitācija
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- baikāties Stāstīt nenozīmīgas lietas.
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta, visbiežāk lietas vai parādības, kas nevar atbildēt
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas.
- prāvinieks Sūdzētājs; lietas izmeklēšanas pieprasītājs.
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību; valsts iekšējās lietas.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- nešāds Šāds nešāds - nederīgas lietas, sēnalas, visādi nieki.
- kauri Šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši.
- tāda fiška tāda lieta
- ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu
- pļumpīgs Tāds (laiks), kad līst lietus kopā ar sniegu; slapjš, lietains.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- brikns Tāds, kad ir lietains, auksts (par laiku).
- garpirkstains Tāds, kam piemīt tieksme zagt (parasti sīkas lietas).
- daudzdaris Tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi).
- rotaļīgs Tāds, kas ir līdzīgs rotaļlietai.
- pričendālīgs Tāds, kas ir papildus (piem., kā greznumlieta).
- naudelis Tāds, kas kārto naudas lietas.
- smalkredzīgs Tāds, kas labi redz un spēj saskatīt sīkas lietas.
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās.
- saistību izpildījums tādu darbību veikšana, kas sastāda saistību saturu: lietas atdošana, darba izpilde, pakalpojuma sniegšana utt.
- purkšis Tarkšķis (kā rotaļlieta).
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- mazais bērns tas, kas neizprot lietas apstākļus
- bendars Tas, kas otram der klāt, puse no kādas lietas.
- rūmītājs tas, kurš sakārto lietas
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu"
- superracionālisms Ticība, ka ir lietas, kas ar prātu nav izdibināmas.
- papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana
- civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas.
- krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa.
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību
- civillieta Tiesas lieta civiltiesiskā procesā.
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
- abolīcija Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- iztiesāšana Tiesas sastāva koleģiāla darbība krimināllietas vai civillietas izskatīšanai un izšķiršanai tiesas sēdē.
- precedents Tiesas spriedums, ko izmanto līdzīgas lietas izskatīšanai tiesā.
- lietojuma tiesības tiesības saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot vai iegūstot no tās augļus
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas
- tiesu runa tiesīga lietas dalībnieka uzstāšanās pušu debatēs, akopojot tiesas izmeklēšanā konstatētos faktus, izsakot savus apsvērumus vai apsūdzība ir pierādīta vai nav un savus priekšlikumus par piemērojamo sodu
- kadijs Tiesnesis musulmaņu valstīs, kas vienpersoniski iztiesā lietas, vadoties pēc šariata.
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.).
- papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē
- lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas
- aplieties Tikt aplietam.
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
- nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
- nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
- nosalaistīties Tikt nolietam, nolaistītam.
- pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- piesalieties Tikt pielietam, pielaistītam.
- piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- smurkšēt Troksnis, ko rada bērnu rotaļlieta smurkšis.
- porožņaks Tukša, bezjēdzīga saruna, lieta.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
- stātis Uz vietas stāvēšana; neskaidra lieta.
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
- poščekotaķ Uzzināt, kur atrodas nauda, vērtlietas.
- augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
- negociants Vairumtirdzniecības vidutājs, kas vada tirdzniecības lietas, galvenokārt ar citām valstīm.
- ankšu Vajadzīga lieta.
- tiesa valsts institūcija, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas
- Valsts ieņēmumu dienests valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas
- tiesas apgabals valsts teritorijas daļa, kura visas vai noteiktas kategorijas tiesu lietas izskata viena noteikta tiesa (piekritība)
- ankrava Veca lieta, veca grabaža.
- ira Veca lietas vārda forma, kas nozīmē eksistenci.
- grebēze veca, nederīga lieta
- klamata Veca, nederīga lieta.
- klemete Veca, nederīga lieta.
- krabulis Veca, nevērtīga lieta.
- herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
- vecuļi Vecas lietas, koki, dzīvas būtnes.
- bogas Vecas lietas, krāmi.
- krabačas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapačas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapači Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapačkas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- lamatas Vecas, nelietojamas lietas (priekšmeti).
- krabašas Vecas, nelietojamas lietas.
- kramis Vecas, nevērtīgas lietas.
- nārzeles Vecas, sliktas zirglietas.
- klemberis Vecs un nekārtīgs cilvēks, kustonis vai kāda lieta.
- skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta.
- slietene Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- virzeles Vērzeles (zirglietas).
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas
- pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
- fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai.
- aspekts viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums
- skatpunkts viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts
- rokas bagāža viegli pārnēsājamas lietas, ko pasažieris brauciena laikā patur savā pārziņā
- aizvietojumi Viena no juridiskajā praksē plaši izmantotajām metožu grupām - līdzekļi ar kuru palīdzību aizvieto vai nomaina lietas vai personas, piešķirot kādas noteiktas tiesības vai veidojot kādu noteiktu juridisku situāciju.
- justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
- sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- čamburis Vieta, kur dažādas lietas ir nekārtīgi samestas.
- dūculis Vilciņš (rotaļlieta).
- žvurgzdins Vilciņš (rotaļlieta).
- skrule Vilciņš (rotējoša rotaļlieta).
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- liekmaņi Visādas liekas lietas vai personas.
- lietainums Vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cizelēt Zelta un sudraba lietas izgreznot ar izcilām, kumpām figūrām.
- bimbari Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- bimbori Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- bimbs Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu
- iznomāšana Zemes, meža, ezera, lietas u. c. nodošana uz laiku citas personas rīcībā pret noteiktu atlīdzību.
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- rēdes Zirglietas, arī iejūgs, aizjūgs (1).
- rēdas Zirglietas, iejūgs.
- rēde Zirglietas, iejūgs.
- šaras Zirglietas, iejūgs.
- zēle Zirglietas, krūšu siksna (slejas) zirgam.
- daikte Zirglietas, lieta, priekšmets, veca dzelzs lieta.
- norēdēt Zirglietas, rēdes aprīkot ar sprādzēm.
- virseles Zirglietas, slejas (aizjūgā).
- ierikte Zirglietas; aizjūga piederumi.
- jūga Zirglietas.
- pangas Zirglietas.
- verdzeles Zirglietas.
- vērdzeles Zirglietas.
- zirgieriktes Zirglietas.
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
- dindaļi Žvadzošas rotas lietas.
lieta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV