Paplašinātā meklēšana
Meklējam mātīte.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (121):
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- balodene Baložu mātīte.
- balodine Baložu mātīte.
- baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
- deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus.
- briedaļa Briežu mātīte.
- briežumāte Briežu mātīte.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zvērene Dzīvnieku mātīte.
- zvēriete Dzīvnieku mātīte.
- zīdeklis Dzīvnieku mātītes piens
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- pārošana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; lecināšana.
- lecināšana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; pārošana.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- gulbene Gulbju mātīte.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- briedulene Jauna briežu mātīte.
- kaķene Kaķu mātīte.
- kaķenīce Kaķu mātīte.
- kaķiene Kaķu mātīte.
- kaķiete Kaķu mātīte.
- katana Kaķu mātīte.
- katene Kaķu mātīte.
- individuālā atlase katrai mātītei piemērota vaislinieka izvēle.
- odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- lāciene Lāču mātīte.
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
- mačka Lašu mātīte.
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
- lauvene Lauvu mātīte.
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
- medne Medņu mātīte.
- medniene Medņu mātīte.
- čemurziežu–kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
- kačka Pīļu mātīte.
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- rubesnīca Rubeņu mātīte.
- tetere Rubeņu mātīte.
- teterene Rubeņu mātīte.
- teterīga Rubeņu mātīte.
- teterirbe Rubeņu mātīte.
- žagargailis Rubeņu mātīte.
- kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā.
- mākslīgā apsēklošana spermas ievadīšana mātītes dzimumorgānos ar speciāliem instrumentiem.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- stārķiene Stārķu mātīte.
- stirnu kaza stirnu mātīte.
- strazdene Strazdu mātīte.
- strazdiene Strazdu mātīte.
- sune suņu mātīte
- kuce Suņu mātīte.
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās.
- ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos.
- mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai.
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- cūka Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- pundurvista Šo putnu mātīte.
- pundurvistiņa Šo putnu mātīte.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- telitokija Tāda partenoģenēzē vērojama parādība, ka dažam kukaiņu sugām pēcnācēji ir tikai mātītes.
- tīģeriene Tīģeru mātīte.
- kurķe Tītara mātīte.
- tītaru māte tītaru mātīte, kurai ir mazuļi; tītarmāte.
- tītarmāte Tītaru mātīte, kurai ir mazuļi; tītaru māte.
- kurka Tītaru mātīte.
- tītarene Tītaru mātīte.
- tītariene Tītaru mātīte.
- tītarnīča Tītaru mātīte.
- trusene Trušu mātīte.
- trusiene Trušu mātīte.
- ūdrene ūdru mātīte
- vaislas māte vaislai turēta dzīvnieku mātīte.
- vanadzene Vanagu mātīte.
- vāvermāte Vāveru mātīte, kurai ir mazuļi.
- vilkumāte Vilku mātīte, vilcene.
- vilcene Vilku mātīte.
- vilciene Vilku mātīte.
- zaķene Zaķu mātīte.
- zaķiene Zaķu mātīte.
- zaķmāte Zaķu mātīte.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā.
- meklēšanās Zīdītāju mātītes dzimumaktivitātes periods, kas periodiski atkārtojas, tā ilgums dažādām sugām atšķirīgs.
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kam ir mazulis.
- ķēve Zirgu mātīte.
- zīst māti Zīst pienu no dzīvnieka mātītes pupa.
- mačka Zivju vai dzīvnieku mātīte.
- dzosmāte Zosu mātīte.
- ubkaks Zušu mātīte.
mātīte citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV