Paplašinātā meklēšana

Meklējam precēt.

Atrasts vārdos (26):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (189):

(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
apjemt Apprecēt (sievu).
apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās.
pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
apņemt sievu apprecēt sievu.
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt.
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
apņemt Apprecēt.
nocelt Apprecēt.
noprecēt Apprecēt.
pajemt Apprecēt.
sajemt Apprecēt.
saprecēt Apprecēt.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
apsvainoties Apprecēties, saradoties.
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
iedoties laulībā apprecēties.
doties laulībā apprecēties.
sakāzoties apprecēties.
apkāzāties Apprecēties.
apsaprecēties Apprecēties.
apsaženīties Apprecēties.
apvīroties Apprecēties.
noprecēties Apprecēties.
sakankaļāties Apprecēties.
sasievoties Apprecēties.
aprikt Aprecēt.
sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
sadzīvāt Būt neprecētai grūtniecības stāvoklī.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
meitoties Dzīvot meitās, neprecētai.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
kankaļāties Gatavoties precēties.
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni.
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties.
kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze.
līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties.
Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
lūgt sievietes roku lūgt (vecākiem) atļauju precēt meitu; bildināt.
pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
palikt vecmeitās neapprecēties.
palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties.
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
liegt Neļaut precēt.
meitkārta Neprecējušās meitas, jaunietes (pretstatā precētām).
samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā.
procesjanka Neprecēta reliģiskas procesijas dalībniece.
meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās.
nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās.
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
apsakārstities Pāragri apprecēties.
sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
svātīt precēt.
sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
ņemt vīru precēties (par sievieti).
vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti).
vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti).
iet tautās precēties (sievietei).
apkāzoties Precēties, apprecēties.
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos.
podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
sasaprecēties Saprecēties.
sasaženīties Saprecēties.
vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli.
svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
nācēja sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu
gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma.
pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras.
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
veče Veca, precēta sieviete.
deds Vecāks, parasti precēts, vīrs.
večis Vecs, precēts vīrs.
novads Vieta, uz kuru aizveda izprecēto meitu.
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).

precēt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

LTG T