Paplašinātā meklēšana

Meklējam rūgt.

Atrasts vārdos (70):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (302):

aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
Gratiola officinalis ārstniecības rūgtene.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
Peucedanum cervaria briežu rūgtdille.
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus".
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās.
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides").
Picris echioides daglīšu rūgtpiene.
rūgšana Darbība --> rūgt.
īdzināt Darīt pretīgu, rūgtu.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
serēt Ēdot sajust rūgtu garšu.
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
pikts garšas ziņā stiprs; sīvs; vidējs starp sūru un rūgtu.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
piesājēt Iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu.
ierūgt Iesākt rūgt.
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
Saussurea esthonica Igaunijas rūgtlape.
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
atrūgt Ilgāku laiku rūgt.
tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā.
cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju.
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
kosties sirdī reti izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
izkobēt Izrūgt, norūgt.
izčāpt Izrūgt.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
cūkčamariņš Kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi).
arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela.
Peucedanum oreoselinum kalnu rūgtdille.
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
zelve Kaut kas ļoti nelāgs, rūgts.
sūra kaut kas rūgts, sūrs.
sūre kaut kas rūgts, sūrs.
sarūgtoties kļūt pārmērīgi rūgtam.
rūgtēt Kļūt rūgtam (pēc garšas).
iesūroties Kļūt rūgtam, sāļam.
sasūrt Kļūt rūgtam.
apsūrēt Kļūt sāļam (rūgtam).
izkārot Kļūt šūnainam, porainam, uzrūgt.
sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu).
atkupināt Ļaut sarūgt (pienam).
psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
rūgts kā vērmeles ļoti rūgts (_biežāk_ pārnestā nozīmē).
rūgts kā apses miza ļoti rūgts (tiešā un pārnestā nozīmē).
rūgts kā žults ļoti rūgts.
kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts.
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
Picris hieracoides mauragu rūgtpiene.
ierūgtens Mazliet rūgtens; ierūgts.
rūgtens Mazliet rūgts (1).
rūgtens Mazliet rūgts (2).
rūgtens Mazliet rūgts (3).
ierūgts Mazliet rūgts; rūgtens.
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
sērīgs Negaršīgs, rūgts.
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
grauzties sirdī nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums.
pikro- Norāda uz rūgtu.
oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu.
sūra smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
sūrot Padarīt rūgtu, sāļu.
sūroties Padarīt rūgtu, sāļu.
sasūrot Padarīt rūgtu.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
šķērnēt Par daudz sarūgt (par skābputru).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
apskrieties pārņem sarūgtinājums, apvainojums
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
pārraudzēties pārrūgt.
pikrogeizija Patoloģiska rūgtas garšas sajūta.
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2).
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
piecilt Pierūgt.
atrūgties Pietiekoši rūgt.
izkupināt Pievienot paniņas pienam un ļaut tam sarūgt.
amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe.
bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
Peucedanum palustre purva rūgtdille.
Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
kupot Putot, rūgt.
sērīt Radīt rūgtu, sēru garšu; sērēt (2).
sērēt Radīt rūgtu, sēru garšu.
sūreles Rēmens, rūgtas atraugas.
sarūgums Rezultāts --> sarūgt.
Leucopaxillus amarus rūgtā baltmietene.
Gentianella amarella rūgtā drudzenīte.
šķērma rūgta garša mutē.
Iberis amara rūgtā ibēre.
Cardamine amara rūgtā ķērsa.
Pertusaria amara rūgtā pertuzārija.
kamolainā rūgtlape rūgtā rūgtlape.
Saussurea amara rūgtā rūgtlape.
Hypholoma fasciculare rūgtā sērsēne.
Polygala amarella rūgtā ziepenīte.
Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs.
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms.
briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria").
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
kalnu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum").
purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra").
salkens rūgteni salds.
rūgtīgs Rūgtens, parūgts.
rūgtenīgs rūgtens.
rūtans rūgtens.
ārstniecības rūgtene rūgteņu suga ("Gratiola officinalis").
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem.
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides").
mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris hieracioides").
pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas.
sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
sasajemties Sākt intensīvi rūgt.
sājēt sākt kļūt rūgtam.
aizrūgt Sākt rūgt.
apsirkt Sākt rūgt.
sūrt sākt rūgtēt.
pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos.
kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā.
parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
aizvainojošs Sāpinošs, sarūgtinošs, nesmalkjūtīgs, nievājošs.
atkupt Sarūgt (par pienu).
saburbēt Sarūgt, sasmakt.
saburbt Sarūgt, sasmakt.
sakupučot Sarūgt.
sapukāt Sarūgt.
saraugt Sarūgt.
sašķēst Sarūgt.
sasājēt Sarūgtēt.
sasūrēt Sarūgtēt.
rūgts piliens sarūgtinājums.
ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
gaudēt Sarūgtināt, novest līdz asarām.
sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
žultīt Sarūgtināt, sariebt.
iegruzīt Sarūgtināt; sagādāt rūpes.
sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
šķērbēt skābt, rūgt.
garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
jestrs Spīvs, rūgts, ass.
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
sūra sūrene, rūgta zāle.
pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta.
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
sīvs Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
iesājš Tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies.
sājš Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša; arī bezgaršīgs, novadējies; sūrs, rūgts (par garšu).
saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu).
saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta smarža; saldeni rūgts (par smaržu).
saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu).
saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta smarža; saldi rūgts (par smaržu).
smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta garša.
sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta smarža.
vērmeļrūgts Tāds, kas ir vērmeļu rūgtumā; ļoti rūgts.
gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
čīžāt Uzrūgt, rūgstot izplesties (par alu).
sacilt Uzrūgt, uzbriest.
uzcilt Uzrūgt.
ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe.
rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos).
benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.

rūgt citās vārdnīcās:

MLVV

rūgt

LLVV

rūgt

MEV

rûgt