Paplašinātā meklēšana

Meklējam rokš.

Atrasts vārdos (34):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (640):

nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot.
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
slampata Atkārtojumā izmanto šļūcošu soļu trokšņa aprakstīšanai.
plesku pleskumis ātri un trokšņaini (skriet)
signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada.
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
aldāt Bļaustīties; trokšņot.
tauraģis Bļāvējs, trokšņotājs.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
čērkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
krekšēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pakrekšēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
būkšķināties Dobji skanēt, trokšņot.
dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu.
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
dračot Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus; dračāt.
dračāt Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus.
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties.
lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā
dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
jūkstēties Gavilēt, trokšņot, trakot.
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab.
graudot Graudēt, trokšņot.
denderēt Grīļoties, trokšņot, trakot.
aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
tirkšķis Ierīce trokšņa radīšanai.
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
turkšins Ierīce, kas rada dobjus trokšņus putnu atbaidīšanai.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas)
satrokšņot Ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot.
atblākšķināties Ilgāku laiku trokšņot.
nobruzdināties Ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot.
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu.
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
antifoni Individuālie aizsarglīdzekļi pret trokšņiem.
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai.
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
bīgs Interjekcija trokšņa apzīmēšanai.
bīks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai.
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
nobīkšķināt Īsu laiku trokšņot.
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
izvarkšēties Izpļāpāties, iztrokšņoties.
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
dakaru Izsauksmes vārds dobja, smagnēja trokšņa apzīmēšanai.
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai.
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai.
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai.
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
braks Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas (kam) lūstot.
brākšu Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas, (kam) lūstot.
brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai.
žvagu žvags izsaukssmes vārdi, ko lieto žvadzoša trokšņa aprakstīšanai
izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties.
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
jāstīties Jāt, trokšņot, plosīties, trakot.
akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
tingeltangelis Jautrs, trokšņains (cirka) priekšnesums.
kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
zvidzeklis Kāds, kas skraida šurp un turp, trokšņotājs, nemiera cēlājs.
zvanārs Kāds, kas trokšņo, skaļi runā.
paukšķis Kāds, kurš trokšņo, klauvē.
trakenis Kāds, kurš trokšņo, trako, ir nesavaldīgs.
pavaikstīties Kādu brīdi plosīties, trakot, trokšņot.
čalenēt Kādu brīdi pļāpāt, tērzēt, trokšņot.
uztrokšņot Kādu laiku trokšņot.
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
brazda Kauslis, trokšņotājs.
trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
klusā kinokamera kinokamera, kas darbojoties nerada nekādus trokšņus
blūkšīt Klabēt, trokšņot.
žaustīties Klaigāt, trokšņot.
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot.
aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties.
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
kalačot Ķildoties un trokšņot.
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2)
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis.
ņugoņa Lielāks pulks ļoti jautru un trokšņainu elementu.
Bābele liels, trokšņains juceklis (iespējams, no senās Babilonas jeb Bābeles nosaukuma)
pauc Lieto sitiena vai kritiena trokšņa apzīmēšanai.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņaku Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
miofons Mikrofons cilvēka muskuļu trokšņu izmeklēšanai.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst.
žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns.
želberīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
želverīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
skribulīgs Nemierīgs, trokšņains.
žaberīgs Nemierīgs, trokšņains.
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums.
raboņa nenoteiktu trokšņu kopums
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus.
ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta.
dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
āžerīgs Nerātns, trokšņains, trakulīgs.
vorkšēt Neskaidri runāt; arī trokšņot.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
padračāt Padraiskuļot; patrokšņot.
padračot Padraiskuļot; patrokšņot.
padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot.
padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot.
uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni).
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot.
pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties.
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml.
pasašumēties Patrokšņot.
pašumīt Patrokšņot.
notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas.
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam.
brāzēt Plosīties, aurot, trokšņot.
brāzēties Plosīties, aurot, trokšņot.
riminēt plosīties, trakot, draiskulīgi trokšņot
ņagoties Plosīties, trakot, trokšņot.
telderēt Plosīties, trokšņot; jautri uzdzīvot.
ķiladāt Pļāpāt, trokšņot.
vauskāt Pļāpāt, trokšņot.
ļerkšēt Pļāpāt; arī trokšņot.
klepot Radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem).
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
spurkšēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1).
pukšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
ļurdzēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
bankšķēt Radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pokšināt Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pokšināties Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
spurkšēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka
aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji.
duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai.
plarkšis Rīks, ierīce šāda trokšņa radīšanai.
plarkšs Rīks, ierīce trokšņa (plarkšķa) radīšanai.
plerkšs Rīks, ierīce trokšņa (plarkšķa) radīšanai.
brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis.
švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma)
vēders kauc (arī kurkst, rūc) saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma)
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
aizbrazdinēt Sākt (pirms neilga laika) trokšņot.
aizblūšķēties Sākt trokšņot uz īsu mirkli, trokšņot īsu laika sprīdi.
braksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
briksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
brakts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
brikts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
čalu Savienojumā "čalu čalumis" raksturo sarunāšanos, pļāpāšanu, trokšņošanu.
likata Savienojumā "likata lekata" lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai.
ļegu Savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
ļigu Savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
ļegumu Savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
ļigumu Savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
svampu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
svimpu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
ņiku Savienojumā ar "ņagu" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņiku Savienojumā ar "ņaku" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņiku Savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ņeku Savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
plikšu Savienojumā ar "plakšu" izmanto atsevišķu trokšņu raksturošanai.
pliku Savienojumā ar "plaku" izmanto ritmisku sitienu trokšņu raksturošanai.
signāla un trokšņa attiecība signāla jaudas attiecība pret trokšņa jaudu fizikālā datu pārraides kanālā; ja tā ir pārāk maza, tad ir grūti atdalīt informāciju no trokšņa
sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts.
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
blaikšķēt Sist, dauzīt, dauzīties, trokšņot.
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums.
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība.
klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma.
varkšēt Skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot.
breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
ķilu ķilumis skaļi trokšņot
graudēt Skaļi trokšņot.
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām).
izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām).
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt.
žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks.
jampamps Skaļš, trokšņains notikums.
trobelmanis Skandālists; trokšņotājs.
aidēt Skanēt, trokšņot.
skaidrs Skanīgs, bez trokšņa elementiem (par skaņām).
skaņizolācija Skaņas izolācija; pasargāšana no trokšņiem.
žvairi Skaņas, trokšņi.
kā dragūns skarbi, asi, trokšņaini
fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
akustikofobija Slimīgas bailes no trokšņa, skaņām.
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem.
pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā
randoties Spēlēties, trokšņot.
brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums.
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski.
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski.
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants.
spokoinums Stāvoklis, apstākļi, kadnav trokšņa.
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
negot Strīdēties, trokšņot.
neģot Strīdēties, trokšņot.
šmukstināt Sūkāt, radot īslaicīgus trokšņus ar mēli.
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
īsi tā, ka (skaņas, trokšņi) atskan neilgu brīdi
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā.
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
jārīgs Tāds, kas mēdz trokšņot, draiskuļoties, amizēties.
netīrs Tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu); tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi.
beztrokšņa Tāds, kas nerada troksni; tāds, kas darbojas bez trokšņa vai ar nelielu troksni.
prettrokšņa Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
zvanars Tāds, kas rada troksni; zēns, kas trokšņo; nerātns, trakojošs bērns.
nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību.
trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
beztrokšņains Tāds, kur nav trokšņu, mierīgs.
trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
trakapička Tāds, kurš trokšņo, ir trokšņains, nemierīgs.
psofometrs Telefona u. c. vadsakaru kanālu traucējumu (trokšņu, sprakšķu u. c.) intensitātes mēraparāts.
emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.
aizbarkšēt Tikt apdullinātam no trokšņa.
aizbarkšķēt Tikt apdullinātam no trokšņa.
stirāt Tirkšķēt, trokšņot.
tirāt Tirkšķēt, trokšņot.
trādirīdis Tracis; trokšņains, uztraukumiem pilns notikums.
kalaša Troksnis, tracis, trokšņains strīds.
ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko).
žikstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
žīkstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
NI Trokšņa indekss (angļu "noisiness index").
būšķis Trokšņaina būtne.
kukuružņiks Trokšņaina krievu lidmašīna (Otrā pasaules kara laikā).
targa Trokšņaina runāšana.
drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis.
draca Trokšņaina uzdzīve.
dracis Trokšņaina uzdzīve.
dracka Trokšņaina uzdzīve.
pekste Trokšņaina, ķildīga persona.
šķetere Trokšņaina, ķildīga sieviete.
šindigs Trokšņainas, lētas viesības.
šindings Trokšņainas, lētas viesības.
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur).
aizlāpot Trokšņaini aiziet.
aizrībenēt Trokšņaini aizripināt.
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties.
dangot Trokšņaini dauzīt.
klūgāties Trokšņaini iet, braukt.
izžļadzināt Trokšņaini izliet, izgāzt.
izslorpāt Trokšņaini izstrēbt.
pankšināt Trokšņaini klaudzināt.
blīžģēties Trokšņaini plosīties.
plisku plesku trokšņaini skriet
brāžāties Trokšņaini staigāt šurpu turpu.
šlorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem); strēbt.
slorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem).
slorpāt Trokšņaini strēbt.
šļurpāt Trokšņaini strēbt.
aizklurģot Trokšņaini, klibojot aiziet.
klurģot Trokšņaini, klibojot iet.
aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties.
aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties.
strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini.
tumultuoso Trokšņaini; vētraini.
švadronis Trokšņains bars.
drebekls Trokšņains cilvēks.
voiska Trokšņains cilvēku bars.
vaiska Trokšņains pūlis.
rebete Trokšņains un nerātns puika.
dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks.
beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks.
kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
traišķīgs Trokšņains, skaļš.
troksnains Trokšņains.
trokšņaiņš Trokšņains.
troksnīgs Trokšņains.
trokšņs Trokšņains.
trošņains Trokšņains.
zāģis Trokšņi ēterā ārzemju raidstaciju raidījumu slāpēšanai (PSRS laikā).
smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis.
smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa.
tirgs Trokšņojošu cilvēku grupa.
klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet.
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom.
brazdot Trokšņojot, ālējoties, ķildojot iet.
uzdīdīt Trokšņojot, draiskuļojoties u. tml. uzmodināt (kādu).
ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem.
celt lērumu trokšņot
celt traci trokšņot
celt trobeli trokšņot
celt troksni trokšņot
grežoties Trokšņot (par bērniem).
morgāt Trokšņot (reibumā).
morgāties Trokšņot (reibumā).
notrokšņot Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot.
grāvelēties Trokšņot, ālēties, ķildoties.
brazdoties Trokšņot, ālēties, plosīties.
ķurkstināt Trokšņot, brēkāt.
bīkšķēt Trokšņot, dauzīt, dauzīties.
targot Trokšņot, dauzīties.
alsterēties trokšņot, draiskoties
jārēt Trokšņot, draiskuļoties.
jārēties Trokšņot, draiskuļoties.
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
bužot Trokšņot, klaigāt.
klimšķināt Trokšņot, klaigāt.
bruzdēt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināties Trokšņot, klaudzināt.
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt.
brauzdēt Trokšņot, klauvēt.
brizdināt Trokšņot, klauvēt.
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
traškot Trokšņot, līksmot.
jaktēt Trokšņot, līksmoties; rotaļājoties skraidīt, kūleņot, trakot, plosīties.
ņārvot Trokšņot, plosīties.
ļakstēt Trokšņot, riet.
alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot.
buzoties Trokšņot, skandalēties.
dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt.
aldarēties Trokšņot, trakot, ālēties, plosīties.
mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest.
alstarēties Trokšņot, trakot, plosīties.
ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties.
grauzdēties Trokšņot, trakot.
šķest Trokšņot, trakot.
žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
baldurēt Trokšņot.
bauvēt Trokšņot.
blauskāties Trokšņot.
brakāties Trokšņot.
brūžģināt Trokšņot.
brūžģinēt Trokšņot.
brūžģinēties Trokšņot.
čalīt Trokšņot.
dimderēt Trokšņot.
kņadīt Trokšņot.
laukšķināt Trokšņot.
lērmot Trokšņot.
ņegot Trokšņot.
nēkšķēt Trokšņot.
ņorgāt Trokšņot.
pūšķināt Trokšņot.
reitēļoties Trokšņot.
šumināt Trokšņot.
šumīt Trokšņot.
trokšņāt Trokšņot.
troksnēt Trokšņot.
troksnēties Trokšņot.
trolēt Trokšņot.
urkstēt Trokšņot.
vaikšāt Trokšņot.
živēt Trokšņot.
breikšis Trokšņotājs, ķildnieks, bulduris.
duncens Trokšņotājs, ķildnieks.
alarmists Trokšņotājs; uztraucošu baumu izplatītājs.
būkšķis Trokšņotājs.
jāris Trokšņotājs.
laušķis Trokšņotājs.
reitēlis Trokšņotājs.
klabata Trokšņu ierīce medībās.
klabate Trokšņu ierīce medībās.
klabiķis Trokšņu ierīce medībās.
klabīklis Trokšņu ierīce medībās.
klaburis Trokšņu ierīce medībās.
bruitisms Trokšņu mūzika; tās pamatā dažādu trokšņu efektu izmantošana skaņdarbos.
pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
brašāt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt.
brasēt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt.
plūkšķināt Vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus.
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs.
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā.
trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1).
trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1).
trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2).
trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2).
lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums.
avioakustika Zinātnes nozare, kurā pēta lidaparāta ekspluatācijā radušos trokšņu izplatīšanos un iedarbību uz apkārtējo vidi.

rokš citās vārdnīcās:

MEV

rokš