Paplašinātā meklēšana

Meklējam slikt.

Atrasts vārdos (26):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

slikts tonis

Atrasts skaidrojumos (833):

pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
žambrāt Aplami, slikti ēst.
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
klepot Aprunāt; runāt (ko) sliktu.
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam.
uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
atklemburot Ar sliktu zirgu atjāt.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā.
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
sušķis augumā īsi un slikti auguši lini.
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
izsalcināt Badināt, slikti barot.
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
aizbarot Barot ar sliktu ēdamo.
švēri Bēdīgi; slikti.
nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri.
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
būre Būda, sliktas kvalitātes ēka.
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt.
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī.
sadirties būt sliktā garastāvoklī.
čingot Būt sliktā garastāvoklī.
spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
ačka Cilvēks, kas slikti redz.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
ačkis Cilvēks, kurš slikti redz.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
sliktiņa Dem. --> slikta.
sliktīns Dem. --> slikts.
paprasts Diezgan sliktas kvalitātes.
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem).
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
būzīgs Dusmīgs, sliktā omā.
alterācija Dvēseles uzbudinājums; mainīšanās (uz ko sliktāku).
dvaga Dvinga, slikta smaka.
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
kurst Dzirdei pasliktināties.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd.
noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
klinčains Glīzdains, slikti izcepis.
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
nebāls Grūts, slikts, nelāgs.
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments.
veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
aizmudēties Iegūt sliktu garšu.
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu).
izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi.
zamaška Ieradums (parasti slikts).
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
kacere Īsa, slikta bise.
stebere Īsa, slikta bise.
suksnīši Īsi, slikti paauguši lini.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot.
zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas.
sazeltīt Izplatīt sliktu slavu.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu.
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
tant pis jo sliktāk.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
silarājs Kāds, kas apstrādā sila zemi (vai jebkuru sliktu zemi).
aubise Kāds, kas dara visu ātri un slikti.
čunča Kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies.
ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
aubiza Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
aubize Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
pisiķis Kāds, kurš iet plāni ģērbies sliktos laika apstākļos.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
pamurgot Kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt.
pačirkstināt Kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli).
vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt.
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga.
pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
sūds Kas slikts, kaitīgs.
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
bruzda Kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs).
šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
pļura Kaut kas slikti izdevies.
pampars Kaut kas slikts, lamuvārds.
nejaucēns Kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs.
šmoka Kaut kas slikts.
šmorka Kaut kas slikts.
noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti.
iet plāni klāties, veikties slikti.
slimēties Kļūt slikti, sliktāk.
arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
sliktēt Kraut sliktā, sliktot.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
lopot Ķēzīt, pasliktināt.
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu".
vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti.
vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts.
draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās.
ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks.
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju.
šņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
šņergulis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
žņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
merklis Lamuvārds sliktam bērnam.
žabis Lamuvārds sliktam cillvēkam.
bruslaks Lamuvārds sliktam cilvēkam.
štemplis Lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
šļeburot Lauzoties runāt (valodā, kuru slikti pārvalda).
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs.
aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies.
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
grims Ļauns, slikts; īgns.
aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot).
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
katorgas (arī verga, vergu) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
elles darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
verga (arī vergu, katorgas) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
elne Ļoti slikta vieta.
sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
žļorka Ļoti slikts ēdiens, samazgas.
garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis.
garastāvoklis zem nulles (arī uz nulles) ļoti slikts garastāvoklis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
nožēlojams Ļoti slikts, nederīgs.
ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
maucīgs Ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību).
hrennijs Ļoti slikts; briesmīgs.
krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
šaušalīgs Ļoti slikts; šausmīgs (3).
pizdohens Ļoti slikts.
šausmīgs Ļoti slikts.
situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mežga Maisījums, slikts audums.
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī).
iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi.
ķurķis Maza, slikta būdiņa.
šļupe Maza, slikta laiva.
čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba.
ļurķis Maza, slikta pīpe.
grička Mazāki, sliktāk paauguši lini.
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas.
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
aplams Muļķīgs, slikts.
dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
dalbis muļķis, slikts cilvēks.
pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis.
ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis.
ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis.
spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis.
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
čābeniski Nederīgi, slikti.
padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
čābisks Nederīgs, slikts.
krāmīgs Nederīgs; slikts.
bridkai Neērti, slikti.
pļuriski Negaidīti slikti.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs.
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt.
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
sīkbērzs Neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām.
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt.
dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis.
nemodīgs Nepatīkams; slikts.
iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums.
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
lopīgs Netīrs, nelabs, slikts.
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
pļureniskis Neveiksmīgi, slikti.
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
štruntīgs Nevērtīgs; niecīgs; sliktas kvalitātes.
izraustains Nevienādi saaudzis (vietām labāk, vietām sliktāk).
buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird.
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu.
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli).
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
mal- Norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
kritiens atpakaļ (arī uz leju) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
kritiens uz leju (arī atpakaļ) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
nogarēties Noslikties.
grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara.
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt.
nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns.
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts).
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
sliktināt Par kādu slikti runāt.
aizpupināt Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
aizpupot Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
damēgt Par sliktiem laikapstākļiem.
sasmādēt Par sliktu novērtēt.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā.
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu).
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu.
kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt.
bojāts Pasliktinājies, nevesels.
ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā).
deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana.
degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem).
bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
iet uz leju pasliktināties.
iet uz slikto pusi pasliktināties.
braukt uz leju pasliktināties.
pasasliktināties Pasliktināties.
pašķidrs Paslikts.
garainis pastāvīgi slikti smakojoša mute
hiperamnēzija pastiprināti slikta atmiņas spēja.
pašattīrīties pašam atbrīvoties no visa sliktā, negatīvā.
pašvaks Pavājš; arī paslikts.
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot.
pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt.
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
niķot Pieļaut, ka attīstās slikti ieradumi.
aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
izlempēties Pierast pie sliktām manierēm vai izteikumiem.
ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe.
kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
šļuška prostitūta, slikta sieviete.
kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
ķēkuri Pumpaini, slikti augi.
Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu.
greijāt Runāt sliktu par kādu, neieredzēt kādu.
aptresēt Runāt sliktu par kādu.
zāgāt Runāt sliktu par kādu.
pelo Rupjš zīds no sliktākiem kokoniem.
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem).
saduzt saīgt, nonākt sliktā omā.
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām).
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens.
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu.
vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni.
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ).
čora Sakritusi būda, slikta pajumte.
iepelt Sākt izplatīt sliktas baumas, celt neslavu.
sasmakot Sākt slikti smakot.
aizsmirdināt Sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē).
notumulēt Samaitāt ar sliktu mācīšanas metodiku.
salaka Samazgas; slikta putra.
salaks Samazgas; slikta putra.
padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
paslikts Samērā slikts.
būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes.
aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu).
savamzīt satīt (pavirši, slikti).
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
sašņucis Savārdzis, sliktā omā, noskumis.
sašņurcis Savārdzis, sliktā omā, noskumis.
sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā.
sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba).
kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
dumjš Savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam.
slita Siena, labības pants; slikta.
nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd.
nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams.
noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
pļuras Slapja, slikta smilts zeme.
putāksnis slikta ceļa posma nosaukums.
lēta gaume slikta gaume; neizsmalcināta gaume.
peiza slikta māksla, melnā māksla.
skābs prāts slikta oma.
nelaba slava slikta reputācija; neslava.
slikta (arī nelaba) slava slikta reputācija; neslava.
šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
čarba zeme slikta, smilšaina augsne.
sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
pēdīgs sliktākais.
ķīla ceļš sliktas kvalitātes ceļš.
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns.
saārstēt slikti ārstējot kļūt vēl slimākam.
svilis slikti degoša koka pagale.
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
ķīla laiks slikti laika apstākļi
aizpīcis laiks slikti laika apstākļi.
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
susna Slikti pagatavots ēdiens, slikta zupa.
sagricīt slikti savērpt.
kopka slikti šūta žakete, mētelis.
uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri).
čerez ž slikti, nekvalitatīvi.
kaļļa slikti, netīri putraimi.
mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
ķīļa ceļš slikts ceļš.
pimpausis slikts cilvēks
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
hoļera slikts cilvēks.
gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
garīgais zem nulles slikts garastāvoklis.
čangaļs slikts saimnieks, dzērājs.
baigais tēviņš slikts vīrietis.
vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
dzyra slikts, neizdevies alus.
gavno slikts, nekvalitatīvs.
pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza.
mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs; slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs.
suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs.
sunisks slikts; ļauns
šaldarīgs slikts.
hemeropātija Slimība, kas pasliktinās dienā.
palindromija Slimības atkārtošanās vai pasliktināšanās.
malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku).
glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem.
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
vīlēt Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
pārtrenēšanās Stāvoklis, ko raksturo sportisko darbspēju pazemināšanās, nervu un psihiskā, kā arī fiziskā stāvokļa pasliktināšanās treniņa metodikas un režīma neievērošanas dēļ.
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess.
brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks.
grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
zampāt Strēbt (sliktu zupu).
vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra.
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens.
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens.
pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
goršāk Tā, ka ir, kļūst slikti; sliktāk.
par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
uz ļauno (biežāk uz slikto) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
uz slikto pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
neliedeņi Tā, kā nevajag; slikti.
lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
leja Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
neatminīgs Tāds, kam ir slikta atmiņa.
neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis; nelaipns, sadrūmis.
raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
dieva aizmirsts tāds, kas atrodas sliktā stāvoklī; nomaļš.
disgēnisks Tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
ķenga Tāds, kas darbu dara slikti, neglīti.
čeveris Tāds, kas darbu veic slikti.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
vājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu.
pavājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu.
čarba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
čorba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
mazpamatots Tāds, kas ir slikti, vāji pamatots.
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
fakins Tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts.
sliktans tāds, kas nav pavisam slikts.
vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
neliedeņš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, vajadzībām; tāds, kam ir trūkumi; slikts.
nederīgs Tāds, kas neder (noteiktam nolūkam); nepiemērots (kam); slikts.
neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2).
lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2).
pejorativs Tāds, kas pasliktinās.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts.
pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
biezausains Tāds, kas slikti dzird; pakurls.
jēlausis Tāds, kas slikti dzird.
vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
krāmīgs Tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu).
blenža Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais; blenzis.
blenzis Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais.
krošķis Tāds, kas slikti strādā.
neprasmīgs Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
nebaudāms Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs.
neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
neērts Tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
neražīgs Tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem).
pļekains Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
pļekans Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
pļekaiņš Tāds, no kura var pagatvot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
moļļa Tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām).
draņķība Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
pārškāde Tas, kas ir slikts, nepieņemams.
rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī.
konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā.
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
kluiņāt Tumsā iet pa sliktu ceļu.
iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties.
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
imma Untums, stūrgalvība, slikta daba.
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības.
uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli).
uzģīgāt Uzspēlēt (ar sliktu vijoli).
uzpļīkšķināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
uzpļirkstināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu.
svilpene vāja, slikti barota cūka.
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
ģīdri Vāji, slikti.
maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
bojāt Vājināt, pasliktināt.
nelāgs Vājš, slikts (par veselības stāvokli).
blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
peiksta rudzi vārgi (slikti auguši) rudzi.
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
čapele Veca, slikta kaste.
tuļķis Veca, slikta pīpe.
nārzeles Vecas, sliktas zirglietas.
ķurbas Veci, slikti rati.
šļabraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
šlubraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
šļubraks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
šļubriks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis.
zvanārs Vecs, slikts pulkstenis.
čapris Vecs, slikts zirgs.
čembris Vecs, slikts zirgs.
zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu).
koļķis Vēmiens; slikta dūša.
grečaļāt Vērpt sliktu dziju.
greķelēt Vērpt sliktu dziju.
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
Ījaba vēsts vēsts par cilvēka ciešanām, slikta ziņa.
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
mid viduvējs, sliktas kvalitātes.
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā.
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
ciesājs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciesnējs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciess Vieta, kur slikti aug zāle.
čīgas Vijole (slikta).
pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni.
visi (arī abi) vienā maisā bāžami visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
beidzamais Vissliktākais.
pēdējais Vissliktākais.
introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos.
eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības.
zirgu aizkaustīt zirgu apkalt tā (slikti), ka tas klibo.
krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas.
ļuļļināt Žūžināt, slikti spēlēt.

slikt citās vārdnīcās:

MEV

slikt