Paplašinātā meklēšana
Meklējam teikums.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- adverbiāls teikums
- apgalvojuma teikums
- bezkopas teikums
- bezpersonas teikums
- divkopu teikums
- izsaukuma teikums
- jaukts salikts teikums
- jautājuma teikums
- negatīvs teikums
- nepilns teikums
- nomināls teikums
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums
- pamudinājuma teikums
- pavēles teikums
- pilns teikums
- potenciāli verbāls teikums
- rosinājuma teikums
- salikts bezsaikļa teikums
- salikts kombinēta saistījuma teikums
- salikts pakārtots teikums
- salikts saikļa teikums
- salikts sakārtots teikums
- salikts teikums
- situatīvi saistīts teikums
- stāstījuma teikums
- vēlējuma teikums
- verbāls teikums
- vienkāršs nepaplašināts teikums
- vienkāršs paplašināts teikums
- vienkāršs teikums
- vienkopas teikums
Atrasts skaidrojumos (284):
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
- impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
- teikumiņš Dem. --> teikums.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- piedāvājums Ieteikums, priekšlikums.
- ieteiksme Ieteikums.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- vī Izbrīna izteikums.
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- izsaka Izteiciens, izteikums.
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- absurds Izteikums, kam nav jēgas.
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- kontekstuāli saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējis konteksts un kurš bez šī konteksts nav saprotams.
- situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- konsituatīvi nesaistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru nav ietekmējis ne konteksts, ne runas situācija.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- paudums Izteikums, spriedums, atsauksme.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- komunikāts Izteikums.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la).
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- dēstinācija Lēmums, noteikums, uzdevums.
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- dispozitīva norma literārā norma, kas pieļauj zināmu brīvību; ieteikums.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- trešā izslēgtā likums loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- kabene Nicīgs izteikums.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- negatīvs teikums nolieguma teikums.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- nepieciešamais un pietiekamais nosacījums nosacījums, ka izteikums A ir patiess tad (nepieciešamais nosacījums) un tikai tad (pietiekamais nosacījums), ja patiess ir izteikums B.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
- komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- likums Noteikums, norādījums, norma.
- regula noteikums, norma; (rīcības) likums.
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums.
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu.
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā.
- izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- pavēles teikums pamudinājuma teikums.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana.
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums.
- premisa Priekšnoteikums.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- sacijiens Runā lietots vārds, izteikums.
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
- pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
- salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
- salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā.
- salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- propozīcija spriedums. izteikums.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- bezsaikļu Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļiem.
- bezkopas Tāds (teikums), kur nav gramatiskās kopas.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai virsloceklis.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- pieturpunkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko vai izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai; pieturas punkts.
- pieturas punkts tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- virziens Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens (2); arī izteikums (1).
- sakums teiktais, izteikums.
- teikuma aprāvums teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
- salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs.
- vienkopas teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir tikai viens virsloceklis - galvenais loceklis - un par otru iespējamo virslocekli nekas neliecina.
- apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
- adverbiāls teikums teikums, kurā ir adverbiāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- nomināls teikums teikums, kurā ir nomināls izteicējs vai galvenais loceklis.
- potenciāli verbāls teikums teikums, kurā ir patstāvīga darbības vārda _būt_ nullforma izteicēja funkcijā.
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
- verbāls teikums teikums, kurā ir verbāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
- nepilns teikums teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā.
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- felapton trešās slēdzienu figūras otrais modus: virsteikums vispār noliedzošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija.
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- valodas vienība valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus.
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- vienkāršs paplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir gramatiskais centrs, resp., abi virslocekļi vai galvenais loceklis, un viens vai vairāki palīglocekļi jeb paplašinātāji.
- vienkāršs nepaplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir tikai gramatiskais centrs, resp., abi teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
- bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- krimināllietu apvienošana vispārīgs pirmstiesas izmeklēšanas noteikums, atbilstoši kuram krimināllietu apvienošanas mērķis ir nodrošināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnību un objektivitāti, ievērojot katra apsūdzētā lomu, viņa atbildības pakāpi u.c. apstākļus.
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- zobgalība Zobgalīgs izteikums.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
teikums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
LTG T