Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzskats.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (103):
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- mislis Aplams uzskats, maldība.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- lāga Atskārta, uzskats.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- funktieris Doma, uzskats, viedoklis; domu gaita, pieeja.
- balss doma, uzskats; iespēja paust domas, uzskatus
- opinio Domas, uzskats.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- noredze Ieskats, uzskats.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
- perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
- New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- credo pārliecība, uzskats.
- kredo Pārliecība, uzskats.
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- tehnokrātisms Politiska mācība, uzskats, ka sabiedrība ir vadāma pēc tehniska racionālisma likumiem.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
- dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- psiholoģisms uzskats, ka loģika pēta nevis to, kā jādomā, bet gan to, kā cilvēki faktiski domā.
- antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- mutuālisms uzskats, ka savstarpēja atkarība ir sabiedrības labklājības pamats.
- etantiskā koncepcija uzskats, ka valsts veido tiesības.
- psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
- metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- dhjānibuda vadžrajānas budisma mitoloģijā - apceres buda: pastāv uzskats, ka budu skaits ir neierobežots, bet apceres praksē aprobežojas ar pieciem budām, t. s. "apceres budām", un tiem atbilstošiem pieciem zemes budām.
- communis opinio vairākuma domas, valdošais uzskats.
- redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis.
- redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- doksa Viedoklis, uzskats.
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- renomē Vispārējs uzskats, domas (par kādu); reputācija.
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- idée reçue vispārpieņemts uzskats.
- aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
uzskats citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV