Paplašinātā meklēšana
Meklējam vējot.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (289):
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- apdiet Apdziedāt (slavējot).
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- tūre ar zemi piepildīts ierakumu kurvis, ko izmanto būvējot patvērumu no ienaidnieka lodēm.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- irināt Augus ravējot retināt.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- noslavēt Bieži slavējot sabojāt.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- iedrīvēt Blīvējot aizpildīt.
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- pakāt Blīvējot pildīt.
- sēst Blīvējoties plakt.
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā).
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
- būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas.
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- piedrīvēt Drīvējot izlabot.
- sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas).
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
- nosagavēties Gavējot novājēt.
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta.
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā.
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- izgravēt Gravējot izveidot.
- ieštapēt Iebāzt (cieši sablīvējot); iepildīt.
- ieštopēt Iebāzt, cieši sablīvējot; iepildīt.
- iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
- pakarenis Ierīce lokšņu uzkāršanai un piestiprināšanai žāvējot.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
- eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt.
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
- izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
- muities Kavējot iejaukties.
- ritenuto kavējoties, palēninot tempu salīdzinājumā ar skaņdarba pamattempu.
- izklauvēt Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzklauvēt Klauvējot pamodināt, uzmodināt.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
- saklauvēties Klauvējot sazināties.
- uzbungāt Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt.
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus).
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- iekultivēt Kultivējot iekopt.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu).
- izlavēt Lavējot izbraukt.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- štopēt Likt, bāzt (ko kur iekšā, parasti cieši pieblīvējot); likot, bāžot (ko) kur iekšā, gatavot (ko).
- zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- rēvmezgls Mezgls, ar kuru sasien rēvceiziņus, ierēvējot buru.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- nekavējoši Nekavējoties (2).
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- nekavēti Nekavējoties, tūliņ.
- bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
- brevi manu nekavējoties; bez formalitātēm; nevīžīgi.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
- ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
- stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- nosašaravāties Noberzoties, norīvējoties, atgaiņāt ko.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
- nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
- pārdzenāt Nopļautu sienu vai labību žāvējot ārdīt (3).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- novējot Novējoties.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara.
- rallentando Palēninot, kavējoties.
- piegavēt Palikt gavējot.
- skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
- pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas.
- sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- pasvilpt Paziņot (parasti drīz, nekavējoties).
- pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas.
- pakulot Pildīt ar pakulām (spraugas, plaisas) - parasti, būvējot ēku.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- pazlauts Pirmā biezākā un labākā misa, ko alu brūvējot no iesala žeira nolaiž.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- medikalizācija process, kurā ikdienas dzīves norises vai nemedicīniskas problēmas tiek raksturotas kā medicīniskas, piedēvējot tām slimības vai patoloģijas statusu.
- tiešā prakse profesionāla sociālā darbinieka prakses veids, kas virzīts uz konkrēta klienta sociālo problēmu atrisināšanu tiešā kontaktā ar klientu, palīdzību sniedzot nekavējoties.
- uzravēt Ravējot atrast.
- atrevēt Ravējot atstrādāt.
- atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
- aizravēt Ravējot dobi, nonākt līdz pusei.
- apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
- saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izravēt Ravējot izraut (nezāles).
- pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
- izvējoties Refl. --> izvējot (1); tikt izvējotam.
- izvējoties Refl. --> izvējot (2); tikt izvējotam.
- ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
- ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
- aizbrucināt Rīvējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
- sarīvēties Rīvējot, masējot saziesties.
- ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- uzblīvēt Sablīvējot uzkraut, uzbāzt.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
- klāt kā nagla saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
- taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām.
- domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts) – darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
- labi rūkts (lauva) saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
- čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot).
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
- apskrūvēt Skrūvējot apkārt, piestiprināt.
- atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko).
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot.
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
- izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
- sildkabelis Speciāls kabelis ar lielu pretestību, ko lieto apsildei, to iebūvējot grīdās, sienās, notekcaurulēs u. tml.
- Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES.
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- sāngaismojums Šķidro kristālu apgaismošanas veids, ko parasti izmanto piezīmjdatoros un klēpjdatoros, iebūvējot papildus gaismas avotu ekrāna sānos.
- aizmugurgaismojums Šķidro kristālu displeju apgaismošanas veids, kas piezīmjdatoros un klēpjdatoros uzlabo displeja lasāmību un ko īsteno, iebūvējot gaismas avotu displeja ekrāna aizmugurē.
- labisks Tāds vītnes virziens skrūvei vai uzgrieznim, kad skrūvējot ciet jāgriež uz labo pusi.
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties; tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību); tāds, kas norisinās ātri.
- gumza Tas, kas veidojies sablīvējoties.
- ietetovēt Tetovējot ieveidot (attēlu, zīmi).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- iztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu).
- iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- novietoties Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
- statim tūliņ, nekavējoties.
- uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- pa karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- uz karstām pēdām tūlīt, acumirklī, nekavējoties.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- kruši Tūlīt, nekavējoties; ātri, veikli.
- subitamente Tūlīt; nekavējoties, bez kavēšanās.
- notupuļāt Tupus ravējot, nošļūkāt (piemēram, vagu).
- novietot Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
- uztūnēt Uzlabot (piem., pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piem., standarta automobili, motociklu).
- naudas līdzekļi uzņēmuma rīcībā esošā skaidrā nauda (ieskaitot ārvalstu valūtu) un ieguldījumi bankās, kurus uzņēmums nekavējoties var izmantot maksājumiem.
- ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri.
- uz vietas uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
- žāvāt Valstīt, vālot, retināt (sienu, žāvējot).
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml.; vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas.
- glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
- antiholīnesterāzes Vielas, kas, inaktivējot fermentu holīnesterāzi, kavē tā iedarbību uz mediatoru acetilholīnu.
- tardando Vilcinoties; kavējot, aizkavējot.
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
- salaku puķe vizbulis, vējotne.
- izžaudēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
- pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- sačerrāt Žāvējot sarauties.
- savīlēt Žāvējot sienu savilkt to vālos.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
vējot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV