Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaid.
Atrasts vārdos (167):
- vaid:1
- vaida:1
- vaidi:1
- vaids:1
- vaidas:1
- vaidāt:1
- vaidēt:1
- vaidie:1
- vaidīt:1
- vaidus:1
- vaidzi:1
- svaide:1
- vaideļi:1
- vaidīgs:1
- vaidzēt:1
- divaids:1
- ievaida:1
- navaide:1
- nevaida:1
- nevaide:1
- Ņivaids:1
- savaids:1
- svaidāt:1
- svaidīt:2
- svaidīt:1
- zvaidīt:1
- vaidavāt:1
- vaidelis:1
- vaidiens:1
- vaidūkas:1
- vaidulis:1
- vaiduļot:1
- vaidzīgs:1
- apvaidēt:1
- atvaidēt:1
- bezvaida:1
- izvaidēt:1
- navaidin:1
- nevaiden:1
- nosvaida:1
- nosvaide:1
- novaidēt:1
- pavaidēt:1
- savaidāt:1
- savaidēt:1
- svaidība:1
- svaidīgs:1
- svaidīts:1
- uzvaidēt:1
- zvaidrīt:1
- vaideloši:1
- vaidelote:1
- vaidētājs:1
- vaidēties:1
- vaidīties:1
- vaidnieki:1
- vaidnieks:1
- vaidpilns:1
- aizvaidēt:1
- apsvaidīt:1
- apzvaidīt:1
- atsvaidīt:1
- atsvaidze:1
- iesvaidīt:1
- izsvaidāt:1
- izsvaidīt:1
- izsvaidīt:2
- izzvaidīt:1
- navaidina:1
- nevaidena:1
- nosvaidāt:1
- nosvaidīt:2
- nosvaidīt:1
- pārvaidēt:1
- pasvaidīt:1
- pasvaidīt:2
- sasvaidīt:2
- sasvaidīt:1
- sazvaidīt:1
- svaidalēt:1
- svaidelēt:1
- svaidulis:1
- uzsvaidīt:2
- uzsvaidīt:1
- zvaidzene:1
- zvaidzeņa:1
- vaidavieši:1
- vaidelaiši:1
- vaidelaite:1
- vaidelotis:1
- vaidenieki:1
- vaidenieks:1
- vaidilutis:1
- vaidinieks:1
- vaidulītis:1
- vaidzēties:1
- aizsvaidāt:1
- aizsvaidīt:2
- aizsvaidīt:1
- aizzvaidīt:1
- apsvaidīgs:1
- atsvaidzēt:1
- bālvaidzis:1
- nevaidenas:1
- nevaidulis:1
- nosvaidens:1
- nosvaidīgs:1
- pārsvaidīt:1
- pārzvaidīt:1
- piesvaidāt:1
- piesvaidīt:1
- provaiders:1
- svaideklis:1
- svaidīgums:1
- svaidīšana:1
- svaidīties:1
- svaidzināt:1
- vaidelaitis:1
- vaidiņnieki:1
- apaļvaidzis:1
- apsvaidelēt:1
- atsvaidelēt:1
- baltvaidzis:1
- brūnvaidzis:1
- ievaidēties:1
- izvaidēties:1
- izvaidīties:1
- nosvaidains:1
- nosvaidelēt:1
- novaidēties:1
- pasvaidelēt:1
- sārtvaidzis:1
- sasvaidelēt:1
- spulgvaidze:1
- svaidīšanās:1
- tuklvaidzis:1
- tumšvaidzis:1
- uzsvaidelēt:1
- vaidhibhakti:1
- aizsvaidelēt:1
- aizvaidēties:1
- apsvaidīties:1
- apvaidzēties:1
- atsvaidzināt:1
- iesvaidīties:1
- izavaidēties:1
- izsvaidīties:1
- nosvaidīties:1
- pasvaidīties:1
- sārtvaidzīgs:1
- sasvaidīties:1
- svaidaļāties:1
- svaidelēties:1
- uzsvaidzināt:1
- aizavaidēties:1
- aizsvaidīties:1
- dzeltenvaidze:1
- izasvaidīties:1
- nosavaidēties:1
- sarkanvaidzis:1
- sārtvaidzains:1
- nosasvaidīties:1
- pasvaidelēties:1
- atsvaidzināšana:1
- atsvaidzinātājs:1
- atsvaidzināties:1
- uzsvaidzināties:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (238):
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
- pasvaidelēties Ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu).
- uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
- pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- spītrāt Ārdīt, svaidīt.
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
- dusot Astmatiski stenēt, vaidēt.
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
- žirdzināt Atdzīvināt, atsvaidznāt.
- pasvaidelēt Atkārtoti svaidīt (ne tālu).
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
- uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
- atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot.
- atsvaidzēt Atsvaidzināt.
- atsvaigot Atsvaidzināt.
- frišināt Atsvaidzināt.
- uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
- uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
- dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss.
- atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt.
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- bezvaida Bez vaidēšanas.
- lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- baltmutis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis.
- šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt.
- atsvaidzināšana Darbība, process --> atsvaidzināt.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- vaidulītis Dem. --> vaidulis.
- šķītūzis Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību.
- tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
- apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
- aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
- sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
- eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana.
- aizsēkties Ievaidēties, iestenēties.
- aizavaidēties Ievaidēties.
- iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- atvaidēt Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
- izpītināt Izkaisīt, izsvaidīt.
- izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- izspēlāt Izmētāt, izsvaidīt.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai.
- izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
- bisīt Izsvaidīt, izmētāt.
- sasnāt Izsvaidīt, samīdīt.
- izmuršļāt Izsvaidīt.
- izsvaidāt Izsvaidīt.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- stenclavs Kāds, kas bieži vaid un ir neveikls.
- stirulis Kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs.
- vaidētājs Kāds, kas vaid, vaimanā.
- uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
- noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2).
- īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
- unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt.
- kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt.
- kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt.
- peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties.
- ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties.
- svaidelēties Mētāties, svaidīties (ar ko).
- bezvaida murgi murgi bez vaidiem, bez nopūtām.
- mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt.
- mūdēt Murgot, vaidēt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
- kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt.
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- trušināties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
- trušņāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
- trušāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidīties miegā.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- nokusnīt Nopūsties, novaidēties.
- nokusnīties Nopūsties, novaidēties.
- sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
- steniens Nopūta, vaids.
- tusns Nopūta, vaids.
- nosvaidains Nosvaidens.
- nosvaidīgs Nosvaidens.
- nosvaidāt Nosvaidīt (1).
- nosvaidelēt Nosvaidīt.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- novaidēt Novaidēties (1).
- novaidēt Novaidēties (2).
- ņauka ņaudēšana, vaidēšana.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- pārveldzināt Par daudz samitrināt, atsvaidzināt.
- noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
- gīrēšana Peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja (pie brīviem kursiem).
- aizsvaidīt Piemest, piesvaidīt (nosprostojot).
- pievārīt Piemētāt, piesvaidīt.
- piepītrāt Piesvaidīt.
- piesvaidāt Piesvaidīt.
- urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt.
- va Saīsinājums no "vaid", ar nozīmi "ir 3".
- sasvaidelēt Sasvaidīt.
- sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes.
- savaidāt Savaidēt.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- vēršķēt Skaļi vaidēt un raudāt.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu.
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
- izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
- perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt.
- pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona.
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
- žvidzināt Svaidīt (ko) uz visām pusēm.
- pērtelēt svaidīt smiltis ar kājām uz visām pusēm (parasti par vistu).
- oloties Svaidīties ar akmeņiem.
- kuļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- plūderēt Svaidīties, sist ar spārniem.
- plūderēties Svaidīties, sist ar spārniem.
- šļumdīties Svaidīties.
- svaidaļāties Svaidīties.
- nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā).
- pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt.
- šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- svaidāt šūpot, svaidīt.
- nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties.
- nosvaidens Tāds (ziemas ceļš), kur ir nosvaides.
- vaidulis Tāds, kas daudz vaid.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- tirulis Tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs.
- ņarga Tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid.
- ņērga Tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergāns Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergava Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergavs Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņeršķis Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
- nevaidulis Tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām.
- šķaidaklis Tāds, kas svaidās ar naudu.
- šķaideklis Tāds, kas svaidās ar naudu.
- šķaidekls Tāds, kas svaidās ar naudu.
- svaigslis Tāds, kas svaidās no vienas vietas uz otru.
- vaidpilns Tāds, kurā izskan vaidi (1).
- vaidpilns Tāds, kurā izskan vaidi (2).
- Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km.
- Kāņupe Upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
- novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
- aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties.
- novaidēties vaidot noteikt, pateikt; žēli, gaužoties noteikt, pateikt.
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
- svaidelēt Vairākkārt svaidīt (ko).
- svaidalēt Vairākkārt svaidīt, mētāt.
- kūkot Vairākkārt vaidēt vai pieminēt.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- vestāle Vestas tempļa vaidelote senajā Romā.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidība Vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa.
- mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums.
- svaide Ziede, svaidāmās zāles.
- danga Ziemas ceļa nosvaidas; bedre uz ceļa.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
vaid citās vārdnīcās:
MEV