atbildēt
Lietojuma biežums :
atbildēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas; dot atbildi rakstveidā.
PiemēriKo viņa varēja atbildēt?
Saistītās nozīmesatbilst.
Tulkojumianswer, reply.
1.1.intransitīvs Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
PiemēriADVOKĀTS steidzas pie kameras durvīm, rausta un dauza tās, taču neviens neatbild.
Saistītās nozīmes
2.Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
PiemēriSalome tovakar kā sadegusi izlasīja visu bioloģijas mācību grāmatu, bet nākamajā dienā stundā pati pieteicās atbildēt vielu par sugām un populāciju.
3.intransitīvs Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
PiemēriKatra viņas auguma līnija karsti atbildēja glāstiem...
3.1.Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
PiemēriViņa mīlēja cilvēkus, bet cilvēki neatbildēja mīlestībai.
4.intransitīvs Atrast, pateikt (problēmas risinājumu, atbildi).
PiemēriMēģinādams atbildēt uz šo jautājumu, Pēters Bišofs grāmatā " Sapņi par Spēku" ir rakstījis, ka rietumnieku apziņā Tibeta joprojām saistoties ne vien ar to, kas mistisks, maģisks, noslēpumains un sakrāls, bet arī ar mūžīgo visuvareno, svētošo un sargājošo Tēvu vai neuzvaramo, gariguma pilno dievišķā vīrišķīguma mītu.
5.intransitīvs Uzņemties vai sajust atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
PiemēriJa dievi man ko noskauduši, vai man par to jāatbild?
Saistītās nozīmes
6.Tikt pakļautam tiesas procesam; uzņemties atbildību likuma priekšā.
PiemēriPiedzērušies vecāki bija pametuši savu mazo meitu pilnīgi bez uzraudzības un par to viņiem būs jāatbild tiesā.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAtbildēt ar savu galvu.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit