grudzināt

Lietojuma biežums :

grudzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: reti

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	grudzinu	grudzinām	grudzināju	grudzinājām	grudzināšu	grudzināsim
2. pers.	grudzini	grudzināt	grudzināji	grudzinājāt	grudzināsi	grudzināsiet, grudzināsit
3. pers.	grudzina		grudzināja		grudzinās

Pavēles izteiksme: grudzini (vsk. 2. pers.), grudziniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: grudzinot (tag.), grudzināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: grudzinātu

Vajadzības izteiksme: jāgrudzina

1.Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).

Saistītās nozīmeszvaigaļāt, zvīgāties, gruģināt, smieties.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

gruģināt₁ — Smieties.

smiekuļot₁ — Smieties.

smieties₁ intransitīvs — Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.

zvaigaļāt₁ — Smieties.

zvīgāties₁ — Smieties.

2.parasti formā: trešā persona Klusu zviegt; bubināt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bubināt₁ intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).

Aptuvenie sinonīmi

gruģināt₂ — Zviegt.

zviegt₁ parasti formā: trešā persona — Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).

Avoti: LLVV, KnV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Taču pa dienu viņa visu laiku lalina un grudzina.
Dūja bija uztupusies uz viņas aukstumkastes un grudzināja starp kefīra un piena pudelēm.
Viņš sprauslāja un tusnīja, spļaudījās un grudzināja.
Āris grudzina un siekalojas uz sava tēta krekla.
– Viņš sapurināja mani aiz delma un, smieklos grudzinādams, gāja tālāk pa gaiteni.

Vairāk piemēru ...