kaustīt
Lietojuma biežums :
kaustīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaustu | kaustām | kaustīju | kaustījām | kaustīšu | kaustīsim |
| 2. pers. | kausti | kaustāt | kaustīji | kaustījāt | kaustīsi | kaustīsiet, kaustīsit |
| 3. pers. | kausta | kaustīja | kaustīs | |||
Pavēles izteiksme: kausti (vsk. 2. pers.), kaustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaustot (tag.), kaustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaustītu
Vajadzības izteiksme: jākausta
1.Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
skaustīt1 — Kaustīt.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
2.Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc, lai atriebtos Mizerijai, jāraksta, ka viņa kausta suni?
- Ko viņš kaustīja un spārdīja šajā vājprātīgajā naktī — bibliotēkā starp grāmatplauktiem?
- Tagad viņi varēja caur papīru kaustīt mirušos, bet vairs tos neredzēja.
- Jau otro dienu tevi vairs nekausta.
- Veikala būvniecība bija uzticēta " YIT Kausta", kas ir " YIT Construction" Lietuvas meitas uzņēmums.