žaut | Tēzaurs

žaut²

žaut 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	žauju	žaujam	žāvu	žāvām	žaušu	žausim
2. pers.	žauj	žaujat	žāvi	žāvāt	žausi	žausiet, žausit
3. pers.	žauj		žāva		žaus

Pavēles izteiksme: žauj (vsk. 2. pers.), žaujiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: žaujot (tag.), žaušot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: žautu

Vajadzības izteiksme: jāžauj

1.Sist.

Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sveķēt₁ — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

dābt₁ — Sist.

klapēt₁ — Sist; iekaustīt; pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

miešķēt₂ — Sist.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

mēgt₁ — Sist.

miltīt₁ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smelt₁ — Sist.

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šautīt₁ — Šaust, sist.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

vanckāt₂ — Sist, pērt.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

liet₄ apvidvārds — Sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

bicināt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

2.Caurdurt.

3.Laistīt, liet.

4.Stipri līt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

žūrēt₃ — Stipri līt.

Gradācijas jēdzienu grupa

mitrināt₂ apvidvārds — Smalki līt.

smīgalāt₁ — Smidzināt (1).

smīlāt₁ — Smidzināt (1).

smircināt₁ — Smidzināt.

miglot_1.1 — Smidzināt (par lietu).

rasināties₁ — Smidzināt, līņāt.

smidzināt₁ intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Līt sīkām lāsēm (par lietu).

rasināt₁ intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).

mirdzināt₂ intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).

mirgot₂ — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).

mirmināt₁ — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.

līt₁ — Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.

žūrēt₃ — Stipri līt.

žaut₄ — Stipri līt.

lietuļot₁ — Mazliet līt.

5.Grūst, gāzt.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Taču vecmāmiņa pašlaik žāva veļu un pat nepagrieza galvu.
Vēlāk viņa nesīs pagalmā un lepni žaus savus visbaltākos pārvalkus, palagus un dvieļus.
Viņa sāka to žaut uz auklas.
Tos, kuri baidās, ka laukā žauta veļa ātrāk izbalo, zinātāji mierina: ja vien to ilgi netur spilgtos saules staros, tas nedraud.
— Lai mamma žauj ar Brigitu.

Vairāk piemēru ...