klapēt | Tēzaurs

klapēt

Lietojuma biežums :

klapēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	klapēju	klapējam	klapēju	klapējām	klapēšu	klapēsim
2. pers.	klapē	klapējat	klapēji	klapējāt	klapēsi	klapēsiet, klapēsit
3. pers.	klapē		klapēja		klapēs

Pavēles izteiksme: klapē (vsk. 2. pers.), klapējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: klapējot (tag.), klapēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: klapētu

Vajadzības izteiksme: jāklapē

1.Sist; iekaustīt; pērt.

Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, kliest, klāt, koklēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sveķēt₁ — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

dābt₁ — Sist.

kliest₁ — Sist.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

koklēt₁ — Sist, pērt.

miešķēt₂ — Sist.

mēgt₁ — Sist.

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

miltīt₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smelt₁ — Sist.

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

šautīt₁ — Šaust, sist.

vanckāt₂ — Sist, pērt.

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

zvecēt₁ — Sist.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

liet₄ apvidvārds — Sist.

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

bicināt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

2.Kult, putot.

3.Dauzīt; klauvēt.

4.Saskanēt; sakrist.

Saistītās nozīmesatbilst.

Saistītās nozīmes

Aptuvenie sinonīmi

atbilst₁ — Būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko).

saskanēt₂ — Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).

5.Kapināt (izkapti).

6.Strauji maisīt.

7.Izdauzīt (gaļu).

Stabili vārdu savienojumiKlapēt (arī neklapēt) ar ausīm. Klapēt ciet. Klapēt kopā.

Stabili vārdu savienojumi

Klapēt (arī neklapēt) ar ausīm idioma — neņemt vērā, neklausīties, ignorēt
Klapēt ciet — slēgt; likvidēt
Klapēt kopā — saskanēt

Avoti: ĒiV, KnG, KnV, SLG

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
— Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
Viņš nu sāk pa īstam klapēt otru kaķi, Ķenci.
Kā sarunājuši, viņi abi pielēca no soliņa un sāka Krūmiņu klapēt.
Tās ir pieticīgas, jo tās var klapēt, tas nekropļos to skaņu.

Vairāk piemēru ...