klapēt
Lietojuma biežums :
klapēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klapēju | klapējam | klapēju | klapējām | klapēšu | klapēsim |
| 2. pers. | klapē | klapējat | klapēji | klapējāt | klapēsi | klapēsiet, klapēsit |
| 3. pers. | klapē | klapēja | klapēs | |||
Pavēles izteiksme: klapē (vsk. 2. pers.), klapējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klapējot (tag.), klapēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klapētu
Vajadzības izteiksme: jāklapē
1.Sist; iekaustīt; pērt.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, kliest, koklēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miltīt1 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
2.Kult, putot.
5.Kapināt (izkapti).
6.Strauji maisīt.
7.Izdauzīt (gaļu).
Stabili vārdu savienojumiKlapēt (arī neklapēt) ar ausīm. Klapēt ciet. Klapēt kopā.
Stabili vārdu savienojumi
- Klapēt (arī neklapēt) ar ausīm idioma — neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.
- Klapēt ciet — slēgt; likvidēt.
- Klapēt kopā — saskanēt.
Avoti: ĒiV, KnG, KnV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
- — Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
- Viņš nu sāk pa īstam klapēt otru kaķi, Ķenci.
- Kā sarunājuši, viņi abi pielēca no soliņa un sāka Krūmiņu klapēt.
- Tās ir pieticīgas, jo tās var klapēt, tas nekropļos to skaņu.