mielot
Lietojuma biežums :
mielot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | mieloju | mielojam | mieloju | mielojām | mielošu | mielosim |
2. pers. | mielo | mielojat | mieloji | mielojāt | mielosi | mielosiet, mielosit |
3. pers. | mielo | mieloja | mielos |
Pavēles izteiksme: mielo (vsk. 2. pers.), mielojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mielojot (tag.), mielošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mielotu
Vajadzības izteiksme: jāmielo
1.Dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt.
Saistītās nozīmescienāt, mīlēt.
Saistītās nozīmes
2.apvidvārds Pērt.
Saistītās nozīmesmizot, pērt, zeltīt, sautēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pārmācīt1 — Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sodīt2 — Pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2).
strāpēt1 — Sodīt.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Stabili vārdu savienojumiMielot acis.
Stabili vārdu savienojumi
- Mielot acis idioma — ar patiku skatīties, redzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māte, Dievs mielo viņas dvēselīti, rakstīja – dzīvojot labi.
- No Miķeļdienas sāk mielot veļus, jo iestājas tumšais laiks.
- Manas mirušās sievas, lai Dievs mielo viņas dvēseli, labākā draudzene.
- "Abi mielo acis un uzbur mūsu " magnētiski" pievilcīgās Latvijas tēlu.
- Jūs ziniet manu vecu ieradumu šos ļautiņus ik gadu vienreiz pie manis mielot.