noskaidrot

Lietojuma biežums :

noskaidrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	noskaidroju	noskaidrojam	noskaidroju	noskaidrojām	noskaidrošu	noskaidrosim
2. pers.	noskaidro	noskaidrojat	noskaidroji	noskaidrojāt	noskaidrosi	noskaidrosiet, noskaidrosit
3. pers.	noskaidro		noskaidroja		noskaidros

Pavēles izteiksme: noskaidro (vsk. 2. pers.), noskaidrojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noskaidrojot (tag.), noskaidrošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noskaidrotu

Vajadzības izteiksme: jānoskaidro

1.Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.

PiemēriŠonakt es to noskaidrošu, Vega sacīja.

Piemēri

Šonakt es to noskaidrošu, Vega sacīja.
Beidzot viss būtu vislabākajā kārtībā, ja vēl izdotos noskaidrot pēdējo jautājumu.
To man arī vajadzēja noskaidrot.

Saistītās nozīmesizsecināt, nosacīt, pamanīt, pasacīt, pateikt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izsecināt₁ — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).

nosacīt₄ — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).

pamanīt₃ — Konstatēt, atklāt.

pasacīt₂ — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).

pateikt₂ — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).

ievērot_1.2 — Atklāt, konstatēt.

vērot_2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).

konstatēt₁ — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.

noteikt₄ — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).

Hiponīmi

atklāt_2.2 — Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).

novērot_1.2 — Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).

saskatīt_1.1 — Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).

Hiperonīmi

atklāt₂ — Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.

pārliecināties_1.1 — Secināt (ko).

piefiksēt₁ — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).

secināt₁ — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.

Saistīts ar

apliecināt₁ — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).

atzīt₃ — Apzināties (ko); apliecināt.

izmēģināt₂ — Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).

liecināt₃ lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).

mēģināt_1.1 — Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).

pierādīt₂ — Apliecināt; ļaut secināt.

Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter, detect.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) find, happen, chance, bump, encounter

come upon, as if by accident; meet with; "We find this idea in Plato"; "I happened upon the most wonderful bakery not very far from here"; "She chanced upon an interesting book in the bookstore the other day"

(LV plašāka nozīme) detect, observe, find, discover, notice

discover or determine the existence, presence, or fact of; "She detected high levels of lead in her drinking water"; "We found traces of lead in the paint"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot₁.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

apskaidrot₁ — Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.

Hiperonīmi

apgaismot₂ — Vispusīgi izskaidrot, attēlot.

izskaidrot₁ — Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.

paskaidrot₁ — Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.

Tulkojumienlighten.

Tulkojumi

enlighten, edify

make understand; "Can you enlighten me--I don't understand this proposal"

[Princeton WordNet 3.0]

3.Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi; apskaidrot₂.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

apskaidrot₂ — Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.

4.Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

attīrīt₂ — Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).

Avoti: EH, TWN, LLVV

Korpusa piemēri:šeit