pierādīt

Lietojuma biežums :

pierādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	pierādu	pierādām	pierādīju	pierādījām	pierādīšu	pierādīsim
2. pers.	pierādi	pierādāt	pierādīji	pierādījāt	pierādīsi	pierādīsiet, pierādīsit
3. pers.	pierāda		pierādīja		pierādīs

Pavēles izteiksme: pierādi (vsk. 2. pers.), pierādiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pierādot (tag.), pierādīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pierādītu

Vajadzības izteiksme: jāpierāda

1.Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.

PiemēriStatistika bezkaislīgi pierāda, ka lielākā daļa pilotu iet bojā savas vainas un neprognozētu laika apstākļu dēļ.

Piemēri

Statistika bezkaislīgi pierāda, ka lielākā daļa pilotu iet bojā savas vainas un neprognozētu laika apstākļu dēļ.
Un ar to karti varot pierādīt, ka Alūksne ir par simts gadiem vecāka, nekā tiek uzskatīts.
Savukārt vairāki makro līmeņa pētījumi pierādījuši, ka savstarpējā uzticēšanās pozitīvi ietekmē jauninājumu radīšanas līmeni valstī.

Saistītās nozīmesargumentēt, pamatot, motivēt, pamatot.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

apliecināt_1.2 — Pierādīt, ļaut secināt.

apstiprināt₂ — Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.

argumentēt₁ — Pierādīt ar argumentiem; minēt argumentus.

balstīt_2.3 — Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.

motivēt₁ — Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.

pamatot₁ — Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.

pamatot_1.1 — Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Darīt ↔ Rezultāts: pierādījums₁ — Kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.

Darīt ↔ Darbība: pierādīšana₁ — Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.

1.1.joma: jurisprudence Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u.tml., atzīt (ko).

PiemēriIt kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā, mēģināja pierādīt vainu.

Piemēri

It kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā, mēģināja pierādīt vainu.
Līdzdalība laupīšanā nebija pierādīta un balstījās tikai uz minējumiem.
Lai brokeri varētu piedalīties biržas tirgū, viņiem jāreģistrējas biržā, pierādot savu profesionālo kvalifikāciju.

Saistītās nozīmes

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Darīt ↔ Cits: pierādījums_1.1 — Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tulkojumitestify, bear witness, prove, evidence.

Tulkojumi

testify, bear witness, prove, evidence, show

provide evidence for; "The blood test showed that he was the father"; "Her behavior testified to her incompetence"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Apliecināt; ļaut secināt.

PiemēriMans draugs rīkojās kā īsts rakstnieks: viņš upurēja pats sevi, lai pierādītu, ka viņa darbi ir ģeniāli.

Piemēri

Mans draugs rīkojās kā īsts rakstnieks: viņš upurēja pats sevi, lai pierādītu, ka viņa darbi ir ģeniāli.
- Tas tikai lieku reizi pierāda, cik bezgala trausla un tajā pašā laikā neizskaidrojami izturīga ir mūsu miesa.
Jaunieši bija priecīgi par šo iespēju pierādīt savas spējas un intelekta spēku.

Saistītās nozīmesatzīt, apliecināt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

atzīt₃ — Apzināties (ko); apliecināt.

apliecināt₁ — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).

liecināt₃ lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).

Hiponīmi

atzīties_1.1 — Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).

Saistīts ar

ievērot_1.2 — Atklāt, konstatēt.

izsecināt₁ — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).

konstatēt₁ — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.

nosacīt₄ — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).

noskaidrot₁ — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.

noteikt₄ — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).

pamanīt₃ — Konstatēt, atklāt.

pasacīt₂ — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).

pateikt₂ — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).

sacīt_1.3 formā: vajadzības izteiksme — Jāatzīst, arī jākonstatē.

teikt_1.3 formā: vajadzības izteiksme — Jāatzīst, arī jākonstatē.

vērot_2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).

Aptuvenie sinonīmi

apstiprināt₁ — Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).

apzināties₁ — Izprast, apzināti izjust; zināt.

redzēt_2.2 — Saprast, apzināties.

zināt₂ — Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).

zināties₃ — Zināt (2).

Tulkojumiadmit.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) admit, acknowledge

declare to be true or admit the existence or reality or truth of; "He admitted his errors"; "She acknowledged that she might have forgotten"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, TWN, T

Korpusa piemēri:šeit