runāt | Tēzaurs

runāt

Lietojuma biežums :

runāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	runāju	runājam	runāju	runājām	runāšu	runāsim
2. pers.	runā	runājat	runāji	runājāt	runāsi	runāsiet, runāsit
3. pers.	runā		runāja		runās

Pavēles izteiksme: runā (vsk. 2. pers.), runājiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: runājot (tag.), runāšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: runātu

Vajadzības izteiksme: jārunā

1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.

Saistītās nozīmesstāstīt, vēstīt, čukstēt.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

čukstēt₁ — Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.

stāstīt₁ — Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.

vēstīt₁ — Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.

Hiperonīmi

komunicēt₁ — Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.

1.1.transitīvs

Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.

Stabili vārdu savienojumi

Nav ko runāt kolokācija — saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Runāt (arī teikt) nepatiesību kolokācija — melot.
Runāt citādu valodu frazēma — runāt ko citu nekā iepriekš.

1.2.transitīvs Deklamēt.

1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).

1.4.lieto: pareti Teikt, sacīt (kādam).

1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).

2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.

Saistītās nozīmesizskatīt, pārrunāt, apspriest.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

apspriest₁ — Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.

izskatīt₂ — Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).

pārrunāt₁ — Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).

pārspriest₁ — Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).

3.transitīvs Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.

3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.

Saistītās nozīmesvēstīt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

vēstīt_1.1 — Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.

stāstīt_1.1 — Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.

Hiponīmi

klāstīt₁ — Sīki, vispusīgi stāstīt; sīki, vispusīgi skaidrot.

pasacīt_1.1 — Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.

pastāstīt_1.1 — Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.

pateikt_1.1 — Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.

pavēstīt_1.1 — Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.

skaidrot₁ — Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.

Hiperonīmi

atvēstīt₁ — Paziņot, darīt zināmu.

darīt zināmu₁ — Paziņot.

paziņot₁ — Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.

ziņot₁ — Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.

Tulkojumitell, narrate, recount.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) tell, narrate, recount, recite

narrate or give a detailed account of; "Tell what happened"; "The father told a story to his child"

[Princeton WordNet 3.0]

3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).

3.3.transitīvs

4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.

Saistītās nozīmesteikt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

teikt_1.5 pārnestā nozīmē — Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt₄.

sacīt_1.5 pārnestā nozīmē — Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt₄.

Tulkojumiread.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) read, say

have or contain a certain wording or form; "The passage reads as follows"; "What does the law say?"

(LV šaurāka nozīme) say

communicate or express nonverbally; "What does this painting say?"; "Did his face say anything about how he felt?"

(LV plašāka nozīme) say

indicate; "The clock says noon"

[Princeton WordNet 3.0]

4.1.transitīvs

4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.

5.žargonisms Koķetēt.

Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).

Stabili vārdu savienojumi

Nerunājot (nemaz) par (ko) — saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Nerunāt ne vārda frazēma — klusēt.
Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) sarunvaloda — tenkot.
Piņu piņiem runāt apvidvārds, idioma — runāt ar dažādiem iepinumiem, juku jukām, varzu varzām.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem; muldēt par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī runāties) pašam ar sevi kolokācija — runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) sarunvaloda, frazēma — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
Runāt aiz muguras frazēma — runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
Runāt atklātu valodu idioma — būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
Runāt baltu patiesību frazēma — runāt neapšaubāmu patiesību.
Runāt caur puķēm frazēma — runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
Runāt caur zobiem frazēma — negribīgi runāt.
Runāt dažādās valodās idioma — sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
Runāt mīklās frazēma — runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt uz (kādu) novecojis, kolokācija — runāt ar (kādu).
Runāt vējā frazēma — veltīgi runāt.
Runāts (biežāk sacīts), darīts frazeoloģisms — saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Saldi runāt kolokācija — pieglaimīgi runāt.
Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Šļupški runāt apvidvārds, kolokācija — šļupstēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Parasti, leksikas apjoma sakarā, tiek runāts par vārdu skaitu.
Bieži literatūrā un praksē runā par informācijas un komunikācijas darbības līdzekļiem.
Ja izlases lielums mazāks kā 30, tad runā par t-testu.
Runājot par modernisma problemātiku, vispirms jāņem vērā modernisma kritiskās dimensijas.
Prototipu semantika runā par centrāliem ( prototipi) un periferiem jēdzieniem.

Vairāk piemēru ...