sitaļāt
sitaļāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sitaļāju | sitaļājam | sitaļāju | sitaļājām | sitaļāšu | sitaļāsim |
| 2. pers. | sitaļā | sitaļājat | sitaļāji | sitaļājāt | sitaļāsi | sitaļāsiet, sitaļāsit |
| 3. pers. | sitaļā | sitaļāja | sitaļās | |||
Pavēles izteiksme: sitaļā (vsk. 2. pers.), sitaļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sitaļājot (tag.), sitaļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sitaļātu
Vajadzības izteiksme: jāsitaļā
1.Vairākkārt viegli sist.
Saistītās nozīmesdot pa mici, koklēt, sveķēt, likt, plītēt, mērkt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV