sloksnēt1
Lietojuma biežums :
sloksnēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sloksnu | sloksnam | sloksnēju | sloksnējām | sloksnēšu | sloksnēsim |
| 2. pers. | sloksni | sloksnat | sloksnēji | sloksnējāt | sloksnēsi | sloksnēsiet, sloksnēsit |
| 3. pers. | sloksn | sloksnēja | sloksnēs | |||
Pavēles izteiksme: sloksni (vsk. 2. pers.), sloksniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sloksnot (tag.), sloksnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sloksnētu
Vajadzības izteiksme: jāsloksn
sloksnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sloksnu | sloksnām | sloksnīju | sloksnījām | sloksnīšu | sloksnīsim |
| 2. pers. | sloksni | sloksnāt | sloksnīji | sloksnījāt | sloksnīsi | sloksnīsiet, sloksnīsit |
| 3. pers. | sloksna | sloksnīja | sloksnīs | |||
Pavēles izteiksme: sloksni (vsk. 2. pers.), sloksniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sloksnot (tag.), sloksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sloksnītu
Vajadzības izteiksme: jāsloksna
Sist, slānīt, pātagot.
Saistītās nozīmesstibīt, tēst, slodzīt, vilkt, pluinīt, zveķēt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tak nē — gorodovoji ar žandarmiem ķerstīja sociālistus un bumbistus, kazaki un dragūni sloksnēja revolucionārus un mužikus, bet par Tušu, Koļesņikovu un Ķēvieti neviens nelikās ne zinis.
- Viens no zaldātiem sapinās striķī, ar kuru tikko bija saitējis zvanu, un nogāzās zemē, otrs, kājās piecēlies, grasījās sloksnēt zirgus, lai tie kustētos, citi grāba pēc plintēm, kas bija sakrāmētas ratu pakaļpusē, viens skriešus metās prom pa ceļu pakaļ kazakiem.
- Un viņš, Jons Tarvīds, tika laukā no tumšās – bāls, noaudzis, noplīsis, ar ugunszīmi iededzināts, bet, par laimi, vēl nesapuvis, un to viņš uzlūkoja kā ticamu pierādījumu tam, ka Kungs Jēzus Kristus ir uzklausījis viņa lūgšanas, jo vai gan citādi viņš ne no šā, ne no tā būtu sūtījis uz Traķiem to jezuītu, kurš viņam lika celties un iet līdzi, un neko nejautāt, jo esot viņam izgādājis atbrīvošanu no soda, un tai mirklī, kad viņi pārcēlās pāri ezeram no tās nolādētās salas un nostājās uz cietas zemes, viņš bija gatavs tam jezuītam bučot rokas un kājas, un ne jau tikai tāpēc, ka no svaigā gaisa reiba galva un viņš pusakls mirkšķināja acis un jutās apskurbis no brīvības, taču tūliņ viņš pārliecinājās, ka reizēm Dieva sūtņi var smirdēt pēc visīstākā pekles sēra, jo tas aptukušais jezuīts, tikko viņi bija iejājuši meža biežņā, nokāpa no zirga, no segliem izvilka pletni un ņēmās viņu, tādu izvārgušu, sloksnēt un slānīt kā traku suni, un pēra tā viņu krietnu stundas ceturksni, visu laiku nez ko runādams par Dieva sodu, par nožēlu, par dvēselē atvērušos elli, par grēkiem, ko var izpirkt tikai paklausība, paklausība, paklausība; un ikvienu viņa " paklausību" pavadīja pletnes cirtiens.
- Jūlija turpināja sloksnēt Svetas dibenu , bet vai nu dēļ nemācēšanas , vai dēļ neapzināta žēluma pret draudzeni sitieni neradīja nopietnas sāpes