tirgot
Lietojuma biežums :
tirgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; pārdot1.
PiemēriCitā vietā tādus pašus, bet krietni lētāk tirgoja uz atklāta galda.
Saistītās nozīmes
2.novecojis, intransitīvs Tirgoties (ar ko).
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit