varēt
Lietojuma biežums :
varēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; parasti kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme
Locīšana
1.Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt1, prast.
PiemēriAr atspiestu muguru viņa var nosēdēt.
Saistītās nozīmesjaudāt, spēt.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu.
Tulkojumipull off, negociate, bring off, carry off.
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt2.
PiemēriŠīs vielas var ietekmēt psihisko veselību un sabiedriskās aktivitātes, jauno psihoaktīvo vielu lietošana var negatīvi ietekmēt gan ģimenes dzīvi, gan arī līdzcilvēkus.
Saistītās nozīmes
3.bieži formā: trešā persona Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai.
PiemēriSvešas valodas var nemācēt, tas skaidrs kā diena, bet latviešu?
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiĒst (arī dzert) var.
5.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: vietniekvārds "ko", akuzatīvs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme; parasti konstrukcijā: izsaukuma teikums vai jautājuma teikums Saka, lai norādītu uz nevēlamu uzvedību vai rīcību.
PiemēriKo tu vari uz turieni skatīties, es nevaru izturēt, ka viņa tur ir.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs. (Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas. Bez rokām var palikt.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit