zoss | Tēzaurs

zoss

Lietojuma biežums :

zoss sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	zoss	zosis
Ģen.	zoss	zosu
Dat.	zosij	zosīm
Akuz.	zosi	zosis
Lok.	zosī	zosīs

1.formā: daudzskaitlis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu.

2.formā: daudzskaitlis Pelēkā zoss — zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.

Stabili vārdu savienojumiBaltpieres zoss. Mazā zoss. Meža zoss.

Stabili vārdu savienojumi

Baltpieres zoss taksons — pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons").
Mazā zoss taksons — pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus").
Meža zoss taksons — pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
Sējas zoss taksons — pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis").
Sniega zoss taksons — pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja.

3.Mājas zosis — zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (Anser. Branta domesticus), kas cēlušies no meža zosīm.

4.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.

Saistītās nozīmesmuļķis, mazprātiņš, nesapraša, aitasgalva.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

aita_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.

aitasgalva₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks.

aitaspiere₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.

ambālis₁ — Muļķis.

ambals₁ — Muļķis.

ambīlis₂ žargonisms — Muļķis.

āmurgalva₁ — Muļķis.

āmurs₂ sarunvaloda — Muļķis.

aplamis₁ — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.

āpsis₃ žargonisms — Muļķis.

aunapiere₂ sarunvaloda — Muļķis.

auns₂ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.

biete₃ sarunvaloda — Muļķis.

cirvis₂ žargonisms — Muļķis.

dubris₂ žargonisms — Muļķis.

dulburis₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.

dulliķis₁ — Muļķis.

dumiķis₁ — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.

dunduks₁ — Muļķis.

duraks₁ — Muļķis.

ēzeļgalva₁ — Muļķis.

ēzelis₂ sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.

ģeķis₁ sarunvaloda — Muļķis; nelga.

glupiķis₁ — Muļķis; nejēga.

idiots₂ sarunvaloda — Muļķis; nejēga.

Jānis no Mūjāņiem₁ — Muļķis.

kāpostgalva₂ žargonisms — Muļķis.

kokapauris₁ — Muļķis.

mazprātiņš₁ — Muļķis, plānprātiņš.

mūjābelis₁ — Muļķis.

muļķadesa₁ — Muļķis.

muļķis₁ — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.

negudris₁ — Muļķis.

nejēga₁ — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).

nejēgulis₁ — Muļķis, nepratējs.

nelga₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.

nesapraša₁ — Nesaprātīgs cilvēks.

pampaks₂ — Muļķis.

petuhs₃ — Muļķis.

stulbenis₁ — Stulbs (negudrs) cilvēks.

stulbiķis₁ — Stulbenis.

stulburis₁ — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.

tāpiņš₁ — Vientiesis, nejēga.

teļapakausis₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.

teļapauris₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.

trulprātiņš₁ — Muļķis.

tukšgalvis₁ — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.

tukšpakausis₁ — Muļķis.

tukšpauris₁ — Tukšgalvis.

tukšprātiņš₁ — Muļķis.

tupaks₁ — Muļķis.

zābaks_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.

Stabili vārdu savienojumiZoss spalva. Zosu gājienā; kā zosis.

Stabili vārdu savienojumi

Zoss spalva kolokācija — no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
Zosu gājienā; kā zosis idioma — saka, ja cilvēki iet rindā cits aiz cita.

Avoti: LLVV, LD, JV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Turklāt šim nolūkam Asante lielākoties izmanto tieši paipalu un zosu olas.
Zosis, Ziemeļu gulbji, dzērves pārsvarā novērotas Kurzemē un Zemgalē.
Izrādījās, ka fantastiskā ēdiena galvenā sastāvdaļa bija taukainās zosu aknas.
Zosāda kā reakcija uz bailēm vai šoku var gadīties arī zosij.
Zosis nedrīkst šaut, tāpēc zemnieki tās dzenā ar suņiem.

Vairāk piemēru ...